Slimnīcu biedrība brīdina par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā (precizēta)  (140)

(Informācijas avots virsrakstā un 1. rindkopā precizē situāciju veselības aprūpē. Iepriekš tika vēstīts, ka Latvijas Slimnīcu biedrība izsludina ārkārtas situāciju saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu)

Šī gada maijā ST nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei, un to atcēla.

Kalējs norādīja, ka izmaiņas, saistībā ar tiesas spriedumu, paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu.

Kā skaidroja Kalējs, patlaban, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā. Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019. gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020. gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām virsstundām.

Pēc Kalēja paustā, kaut arī jaunais likums pieprasa virsstundu skaitu samazināt, augstais darba apjoms un arvien pieaugošais ārstu un medicīnas māsu trūkums Latvijas slimnīcās jau gadiem to liedz darīt.

Kalējs norādīja, ka ārsti un medicīnas māsas ir spiesti strādāt virsstundas, kas krietni pārsniedz likumā noteikto normālas darba dienas laiku, lai nodrošinātu veselības aprūpi un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem. "Risinājums ir strādāt vairākās darbavietās, ko likums neaizliedz, tomēr slimnīcu darbinieki ir sava darba patrioti un vēlas strādāt vienā darbavietā. Mediķi ir gatavi turpināt strādāt normālā pagarinātā darba laika režīmā savās darbavietās, sacīja Kalējs.

Pēc viņa teiktā, nepieciešams veikt izmaiņas Darba likumā, ļaujot medicīnas darbiniekiem pēc paša brīvas gribas likumīgi strādāt virs normālā darba laika vienā darba vietā.

Slimnīcu biedrība par ārkārtas situāciju Latvijas slimnīcās informēs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes veselības aprūpes nozares apakšpadomi, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Veselības ministrijas pārstāvjus.

Kā liecina Latvijas Slimnīcu biedrības mājas lapā pieejamā informācija, biedrībā apvienojušās 39 veselības aprūpes iestādes – Rīgas Dzemdību nams, slimnīca "Ģintermuiža", Rēzeknes, Tukuma, Alūksnes un Bauskas slimnīcas, Cēsu klīnika, Daugavpils reģionālā slimnīca, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca.

Tāpat biedrībā ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Aizkraukles slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Zemgales veselības centrs, Limbažu slimnīca, Krāslavas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Latvijas Jūras medicīnas centrs, Saldus medicīnas centrs, Madonas un Preiļu slimnīcas, Rīgas 1. slimnīca un Rīgas 2. slimnīca, "Sanare KRC Jaunķemeri", Ogres rajona slimnīca, kā arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Ludzas rajona slimnīca un Siguldas slimnīca.

Tāpat biedrības biedres ir Vidzemes slimnīca, Līvānu slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Priekules slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, pašvaldības SIA „Saulkrastu slimnīca", VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", Daugavpils reģionālā slimnīca. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kā arī Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari".