Tiesnešu disciplinārkolēģija šī gada oktobrī piemērojusi piezīmi Vidzemes rajona tiesas Limbažos tiesnesim Kārlim Jansonam par rupju nolaidību kādas lietas izskatīšanā, liecina publiski pieejamais disciplinārkolēģijas lēmums.
Jansons ir tiesnesis, kurš izskata krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.
Disciplinārkolēģijas lēmumā norādīts, ka Jansons šī gada 4.jūnijā taisījis kādu spriedumu, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu pēc četriem dažādiem Krimināllikuma pantiem un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 11 mēnešiem. Jansona taisītajā spriedumā arī norādīts, ka soda izciešanas laikā ir ieskaitīts tas laiks, ko apsūdzētais pēc Latvijas lūguma pavadīja apcietinājumā Lielbritānijā.
Taču šī gada 11.jūnijā Tieslietu ministrijā (TM) tika saņemts iesniegums, kurā norādīts, ka Jansona sastādītajā spriedumā nav iekļauts aizturēšanā pavadītais laiks Latvijā. Pārbaudot faktus, tika konstatēts, ka iesniegumā rakstītais atbilst patiesībai, tādēļ ar tieslietu ministra rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta pret Jansonu par rupju nolaidību lietas izskatīšanā.
Savā paskaidrojumā tieslietu ministram Jansons norādīja, ka aizturēšanā pavadītais laiks Latvijā nav ieskaitīts, jo tiesnesis esot pieļāvis neuzmanības kļūdu.
Arī disciplinārkolēģijas sēdē Jansons savu vainu atzina, norādot, ka krimināllieta atrodas tiesas kancelejā un viņš nav informēts par to, vai tiek veikti kādi pasākumi, lai šo kļūdu novērstu. Pats nekādus pasākumus kļūdas labošanai viņš nav veicis.
Pārbaudot tieslietu ministra rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu, kā arī uzklausot Jansona paskaidrojumus, Tiesnešu disciplinārkolēģija secināja, ka Jansons ir pieļāvis rupju nolaidību lietas izskatīšana un viņam ir uzliekams disciplinārsods.
Lēmumā skaidrots, ka nolaidība Jansona rīcībā izpaudās darba pienākumu tiesas lietas izskatīšanā nepienācīgā pildīšanā, proti, viņš pavirši, bez pietiekamas rūpības izlēma jautājumu par apsūdzētā aizturēšanā pavadītā laika ieskaitīšanu soda termiņā. Savukārt nolaidība atzīstama par rupju nolaidību, jo tiesnesis Jansons rīkojās augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, un, konstatējot pieļauto nevērību, necentās to novērst Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
Līdz ar to Tiesnešu disciplinārkolēģija atzina, ka Jansonam par rupju nolaidību tiesas lietas izskatīšanā uzliekams disciplinārsods. Izraugoties piemērojamo disciplinārsodu, Tiesnešu disciplinārkolēģija ņēma vērā apstākli, ka uz lietas izskatīšanas dienu pieļautajam pārkāpumam nav neatgriezenisku seku un kļūdu ir iespējams labot atbilstoši Kriminālprocesa likuma noteikumiem. Taču tiesnesis nav centies izmantot tiesiskus līdzekļus savas paviršības seku novērtēšanai, neraugoties uz ilgstošo darbu tiesneša amatā.
Vēstīts, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija 2015.gadā Jansonam piemēroja rājienu, jo viņš, nenoskaidrojot objektīvu patiesību, attaisnoja kādreizējo Ādažu pašvaldības policisti Andru Veipu, kura bija apsūdzēta par braukšanu alkohola reibumā.
Vidzemes apgabaltiesa 2014.gadā atcēla Jansona iepriekš pieņemto spriedumu, ar kuru Veipa tika attaisnota, toreiz vēstīja telekompānijas TV3 ziņas. Vidzemes apgabaltiesa Veipu atzina par vainīgu automašīnas vadīšanā alkohola reibumā un sodīja viņu ar administratīvo arestu uz 13 dienām, 1300 eiro naudas sodu, kā arī autovadītāja tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!