Viņš apstiprināja, ka Gobzema izslēgšana bija saistīta ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.
Pats Gobzems portālam "Delfi" atzina, ka viņa puse LZAP lēmumu pārsūdzēs. Gobzems šādu LZAP lēmumu saista ar vēlmi nepieļaut viņa stāšanos Ministru prezidenta amatā. "Taču šī situācija ir salīdzināma ar zvirbuļiem aiz loga, kas kaujas un rāda muskuļus. Gļēvi, neuzaicinot mani, aizmuguriski par to, ka uzskatu, ka Bunkus bija bandīts. Par to, ka atklāju iespējamus noziegumus. Un to turpināšu darīt, jo zvirbuļi mani nebiedē," komentējis Gobzems.
Advokatūras likums paredz, ka par likumu un citu normatīvo aktu, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu, kā arī par zvērinātu advokātu darbību regulējošo instrukciju un zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu LZAP var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas, nosūtot lietas materiālus izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.
No publiski iepriekš izskanējušās informācijas noprotams, ka maijā un jūlijā ZAP saņēma sūdzības par Gobzema izteikumiem saistībā ar nogalināto advokātu un maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus. ZAP disciplinārlietu ierosina tikai pēc tam, kad uzklausījusi advokātu, par kuru saņemta sūdzība. Iepriekš jau ziņots, ka 28. augustā padome ierosināja disciplinārlietu pret Gobzemu saistībā ar četriem saņemtajiem iesniegumiem. Toreiz LZAP vadītājs, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs paskaidroja, ka padome saņēma rakstiskus Gobzema paskaidrojumus par iesniegumos minetajiem faktiem. Jautājums par lietas ierosināšanu tika izskatīts bez Gobzema klātbūtnes, jo tā toreiz bijusi jau otrā reize, kad viņš nav varējis ierasties uz LZAP sēdi.
Tāpat likums paredz, ka disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas. Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisija uzaicina zvērinātu advokātu mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai. Gobzems sniegt paskaidrojumus ieradies 13. novembrī.
Pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu vai nu par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam advokātam vai arī par disciplinārlietas izbeigšanu.
Advokatūras likumā teikts, ka pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu advokātam vai par disciplinārlietas izbeigšanu.
Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt dažādus sodus - izteikt piezīmi, rājienu, noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem, aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku ne ilgāku par gadu.
Bargākais sods ir izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita, taču personu no advokātu skaita izslēdz LZAP. Tāpat LZAP var lemt par atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu skaita, kā arī par atsevišķu advokātu darbības apturēšanu.
LZAP lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Padomes lēmuma par advokāta izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no advokātu skaita, vai par advokāta darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.
LZAP ir ierosinātas divas disciplinārlietas pret Gobzemu. Viņš novembra sākumā lūdza LZAP tās izbeigt, jo, viņa ieskatā, tās nav pamatotas. Tāpat Gobzems pauda viedokli, ka saistībā ar viņa advokāta darbības apturēšanu, jo viņš ievēlēts Saeimā, šīs disciplinārlietas vairs neesot aktuālas.
Pirmā disciplinārlieta pret Gobzemu tika ierosināta augusta beigās. Šī disciplinārlieta tika ierosināta pēc noslepkavotā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenes, kā arī advokāta Romualda Vonsoviča un citu cilvēku iesniegumiem.
Otra disciplinārlieta pret Gobzemu tika ierosināta pēc ārstes Indras Štelmanes iesnieguma.
Savas karjeras laikā Gobzems ir bijis Maksātnespējas administrācijas (tagad Maksātnespējas kontroles dienests) vadītājs, kā arī pārstāvējis vairāku "Maxima" traģēdijā cietušo intereses vairākās civillietās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
