Pēc kritiena ar velosipēdu, kura sēdeklītī atradās bērns, tēvam piespriež sodu  (175)

Misēklis ar velosipēdu notika 20. jūlijā Rīgā, Brīvības gatvē. Oļega meita atradās velosipēda sēdeklītī, abiem galvā bijušas ķiveres, bet pārvietošanās ātrums nesasniedza desmit kilometrus stundā. "Kādā brīdī es neaprēķināju attālumu līdz nožogojumam, ar stūres malu aizķēru to, ritenis sagriezās un mēs nokritām," notikušo atminas Oļegs, kurš stāstu uzticējis portālam "rus.delfi.lv".

Pēc kritiena meitenīte sāka raudāt. Oļegs, viņu kārtīgi apskatījis un iztaustījis, ievainojumus nemanīja, bet, saprotot, ka kritiens no velosipēda augstuma ar galvu pret asfaltu bērnam var būt bīstams, sirdsmieram izsauca neatliekamo palīdzību.

Līdz ar mediķiem avārijas vietā ieradās policijas ekipāža netrafaretā "Škoda" automobilī. Pārsteigts par šādu pavērsienu bija ne tikai Oļegs, bet, kā viņš novēroja, arī policijas darbinieki, kuriem sākotnēji neesot pat bijis skaidrs, kāpēc izsaukti: "Stundu sazvanoties ar dispečeru, ekipāža noskaidroja, ka pret mani jāierosina krimināllieta. Tad mana sieva lems, vai viņa to vēlas vai nē." Inspektors tūdaļ ar sievu gan vienojās, ka atteikumu ierosināt krimināllietu viņa nosūtīs pa pastu. "Ieguvuši par mani nepieciešamās ziņas un pārbaudījuši alkohola koncentrāciju asinīs, likumsargi aizbrauca."

Pēc negadījuma Oļega ģimenes ikdiena turpinājās, kā ierasts. Slimnīcā ārsts, veicot apskates un rentgena izmeklējumus, bērnam traumas neatrada un palaida mājās. Ne zilumi, ne sasitumi, ne sāpes meitenītei neparādījās arī turpmāk, apgalvo tētis. Tamdēļ jo īpaši liels bija Oļega šoks, kad viņš no policijas saņēma ziņu par ierosinātu administratīvo lietu un aicinājumu 11. oktobrī ierasties uz lēmuma pieņemšanu pie inspektora. Likumsargu noformētajā protokolā norādīts, ka vīrietis saukts pie atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu – neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu, cieta pasažiere – un sodīts ar brīdinājuma izteikšanu. "Es negrasījos apstrīdēt lēmumu, algot advokātu, staigāt pa tiesām. Taču gribu, lai visi saprot, ka šī tomēr ir administratīvā lieta un ka esmu atzīts par vainīgu. Vienkārši man izpildīja maigu sodu."

Notikušais Oļegā raisījis jautājumus. Piemēram, cik cilvēku līdzīgā situācijā sauks neatliekamo palīdzību, ja zinās, ka par notikušo viņiem draud sods? Cik cilvēku centīsies noslēpt palīdzības saukšanas iemeslu, zaudējot laiku un riskējot ar bērna veselību, vai lems par labu pašārstēšanai? "Ne jau tikai tas, ka es raizējos par bērna veselību tūkstošreiz vairāk nekā ātrās palīdzības ārsti, policija vai jebkurš cits, bet es jau arī sasitos. Negrasījos krist. Kā kriminālā vai administratīvā lieta novērsīs šādus gadījumus nākotnē? Nevaru iztēloties."

Policijas lēmumam Oļegs kategoriski nepiekrīt. Viņaprāt, inspektori protokolā norādījuši neatbilstoši izvēlētu ātrumu tikai tāpēc, ka "vajadzēja kaut ko uzrakstīt". Savā rīcībā likuma pārkāpumus viņš nesaskata, jo velosipēds aprīkots ar sēdeklīti, abiem bija ķiveres, viņš braucis nedaudz ātrāk kā gājēji pa veloceliņu "skaidrā prātā" un ar velosipēdu darba kārtībā. "Ko es vēl varēju darīt, lai novērstu kritienu? Kurš no tā ir pasargāts? Kā vispār vecāku, kuri patiesi rūpējas par savu bērnu un dara visu saskaņā ar likumu, sodīšana var palīdzēt bērnam?" neizpratnē ir tētis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku pienākums ir policijai ziņot par katru negadījumu, kas noticis ceļu satiksmē un kurā iesaistīts transportlīdzeklis, jo to paredz normatīvie akti, akcentē iestādes komunikācijas daļas vadītāja Ilze Bukša. "Vēl jo būtiskāka likumsargu iesaiste ir gadījumos, kad avārijā varētu būt cietuši cilvēki. Pat ja galvā ir ķivere, bērnam krītot no velosipēda, viņš var gūt smadzeņu satricinājumu, lūzumus, mugurkaula traumas. Mediķi nevar izvērtēt notikušā apstākļus un vainīgos, to veic likumsargi," pauž Bukša, piebilstot, ka dienests policijas lēmumu pieņemšanā nav iesaistīts.

Neziņojot neatliekamās palīdzības dienestam par negadījumu, cietušais nesaņems palīdzību un tam var būt traģiskas sekas, skaidro NMPD pārstāve. Lai arī pēc šķietami vieglas avārijas sākotnēji traumu simptomu nav, tie var attīstīties pēc stundas vai pat ilgāka laika, tāpēc tēva rīcība pēc misēkļa ar velosipēdu bija pareiza, vērtē Bukša: "Meitenītes tētis Oļegs, izsaucot ātro palīdzību pēc kritiena ar velosipēdu, rīkojās pareizi un atbildīgi. Tā būtu jārīkojas ikvienam, kurš iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā. Savukārt par policijas lēmumu tēvam jārunā un jārod skaidrība pie likumsargiem."

Arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) uzteic tēta "operatīvo un apzinīgo" rīcību, vēršoties pie mediķiem ceļu satiksmes negadījuma situācijā, kurā, iespējams, cietis bērns. Vienlaikus vecākam tomēr būtu bijis arī jāsaprot, ka gan mediķiem, gan policistiem arī jāpilda likuma prasības. Šajā situācijā tā arī noticis, akcentē VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktores Renāte Alberga: "Tāda ir vispārpieņemtā procedūra, kas jāievēro visos gadījumos, neatkarīgi no CSN smaguma pakāpes."

Tēva uztraukumu par policijas lēmumu, visticamāk, izraisījis apstāklis, ka negadījumā iesaistīts paša bērns, vērtē Alberga. Ja sēdeklīti būtu sēdējis svešs bērns, tad nerastos ne mazāko jautājumu un diskusiju par policijas iesaisti, viņa pārliecināta: "Jā, vecāks konkrētajā situācijā godprātīgi pildīja savus pienākumus pret bērnu, taču viņš arī piedalījās ceļu satiksmē, notika negadījums un cieta persona. Pieņemot lēmumu, policija, izvērtēja, ko un kā velosipēda vadītājs darīja, ņēma vērā gan vainu pastiprinošus, gan mīkstinošus apstākļus."

Oļega lēmumu pēc kritiena izsaukt mediķus atšķirīgi redz zvērināts advokāts Indulis Balmaks. Viņaprāt, saukt neatliekamo palīdzību situācijās, kurās cietis bērns, ir ne tikai katra vecāka, bet katra iedzīvotāja pienākums un tam vispār nebūtu jābūt apspriežamam jautājumam.

Kaut arī cilvēciski advokāts Balmaks var saprast Oļega sašutumu par policijas iesaisti notikušajā, tomēr norāda – tikai likumsargi, nevis mediķi var izvērtēt, vai negadījuma iemesls bija vai nebija noziedzīgs pārkāpums, piemēram, alkohola lietošana. Pat ja avārijā ar vecāka vadītu velosipēdu bērns gūst tikai vieglas traumas, policija var uzsākt kriminālprocesu: "Manuprāt, mediķiem vēl biežāk būtu jāvēršas policijā un ne tikai ceļu satiksmes negadījumu reizēs, bet jebkurā situācijā, kad bērni guvuši aizdomīgas traumas. Īpaši, ja vecāku skaidrojums par to rašanās iemesliem ārstus nepārliecina," uzskata Balmaks.

Komentējot policijas lemto Oļegu sodīt, Balmaks akcentē, ka ir zināma tikai tēva versija par notikušo, kas nesniedz objektīvu ainu. Advokāts pieļauj, ka avārija nenotika tik vienkārši, kā tēvs apraksta. Bet, pieņemot, ka tēva klāstītais atbilst patiesībai, tad, pēc Balmaka domām, tēva dusmām ir pamats un viņam bija visas iespējas lēmumu apstrīdēt: "Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja pārkāpums atbilst administratīvā pārkāpuma pazīmēm, bet radītās sekas ir maznozīmīgas, var nesākt administratīvā pārkāpuma lietu vai arī sākt un izbeigt. Varēja aprobežoties ar mutisku brīdinājumu."

Savukārt Valsts policijā (VP) norāda, ka atbildība, kas personai iestājas par darbībām, kuras novedušas pie ceļu satiksmes negadījuma, atkarīga no satiksmes negadījuma seku smaguma pakāpes. Ja cietuši cilvēki, likumsargi var ierosināt krimināllietu, norāda VP pārstāve Simona Grāvīte. Konkrētajā gadījumā likumsargi gan lēma kriminālprocesu neierosināt, jo no cietušās puses pārstāvja policija nesaņēma iesniegumu ar lūgumu procesu sākt: "Taču saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta pirmo daļu, ja ir saņemts atteikums par krimināllietas ierosināšanu vai kriminālprocess ir izbeigts, bet vienlaikus konstatētas administratīvā pārkāpuma pazīmes, ir jāsāk administratīvā lietvedība, kas šajā situācijā arī tika veikts."

Detalizētāk par Oļega gadījumu iemesliem, kamdēļ lemts par labu sodam, policija komentēt atsakās, jo tas nozīmētu publiski tirzāt privātu informāciju. Pretenziju gadījumā persona aicināta vērsties policijā, lēmumu pārsūdzēt, norāda Grāvīte.