Politiķis Aldis Gobzems ("KPV LV") paziņojis, ka lūgs ierosināt krimināllietu pret Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētāju Lauri Liepu, pārmetot viņam dokumentu viltošanu un citus pārkāpumus saistībā ar lēmumu par viņa izslēgšanu no advokatūras. Gan Liepa, gan Zvērinātu advokātu padome pārmetumus noraida.
Premjera amatam nominētais Gobzems informēja, ka pret advokātu Liepu vērsīsies aizdomās par dokumentu viltošanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā arī nolaidību.
Vēstīts, ka Disciplinārlietu komisija 13. novembrī lēma Gobzemu izslēgt no advokatūras, pamatojot to ar sākto disciplinārlietu. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē 28. novembrī, pamatojoties uz Disciplinārlietu komisijas lēmumu, pieņēma gala lēmumu par Gobzema izslēgšanu.
"Šorīt es ierados ar zvērinātu tiesu izpildītāju Zvērinātu advokātu padomē, lūdzot uzrādīt man visus materiālus lietā par manis izslēgšanu. Padome man tos nevarēja uzrādīt. Tas tika konstatēts juridiska fakta veidā. Mani nosūtīja pie Disciplinārlietu komisijas vadītāja Liepas, kuram esot šie materiāli. Mēs nekavējoties devāmies pie advokāta Liepas ar lūgumu uzrādīt visus lietas materiālus, lai es varu iepazīties, lai es varu sevi aizstāvēt, uz ko Liepa atbildēja, ka visi materiāli atrodas Zvērinātu advokātu padomē," notikumus portālam "Delfi" izklāstīja Gobzems.
"Kad viņam par Padomes norādījumu pastāstījām, Liepa atbildēja, ka šie materiāli ir elektroniskā formā un tiks man nosūtīti, kā arī vēlāk nogādāti padomē," teica Gobzems. Kad viņš vēlreiz devies uz padomi, viņa priekšā "nolikta nesašūta papīra kaudze, kas nav lieta".
"Šajā lietā neatradās dokumentu oriģināli. Proti, neatradās lēmumu oriģināls, kas ir bijis man nelabvēlīgs attiecībā uz manu izslēgšanu. Tur atradās Liepas vienpersoniski parakstīts dokumenta noraksts. Kā mēs zinām, juridiski norakstus var taisīt tikai no oriģināla, kur ir oriģinālie paraksti, kas ir iešūti juridiski pareizi noformētā veidā," skaidroja politiķis.
Gobzemam radušās aizdomas, ka Disciplinārlietu komisijas paraksti uz oriģināla sākti vākt vien šodien. "Ņemot vērā, ka šī lieta ir vienkārši papīra kaudze, nevis pareizi noformēta lieta. Ņemot vērā, ka man ir pamats uzskatīt, ka šeit ir notikusi dokumentu viltošana, es lūgšu ierosināt krimināllietu pret advokātu Liepu par dokumentu viltošanu, par pilnvaru pārsniegšanu un par nolaidību," plānus ieskicēja Gobzems.
Zvērināts advokāts Liepa, kurš ir Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs, portālam "Delfi" norādīja, ka piektdienas rītā Gobzems ieradies bez brīdinājuma un pieprasījis iepazīties ar dokumentiem. Šāda iespēja viņam tikusi dota pulksten 12.
"Jebkādi apgalvojumi par viltojumiem vai to, ka viņam nebūtu iespēja iepazīties ar dokumentiem, neatbilst patiesībai," uzsvēra advokāts, piebilstot, ka, ja komisijas lēmums tiks apstrīdēts, tad to vērtēs tiesa.
Arī Latvijas zvērinātu advokātu padomē portālam "Delfi" norādīja, ka Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu un savos sociālajos tīklos izplatījis informāciju, kas neatbilst patiesībai. Līdz ar to Disciplinārlietu komisija un advokātu padome uzskata par savu pienākumu precizēt apstākļus par šo lietu.
Jau ziņots, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomē saņemtas četras sūdzības par Gobzemu. 28. augustā padome sāka disciplinārlietu.
Pirms šī lēmuma no Gobzema prasīti rakstveida paskaidrojumi par visām četrām saņemtajām sūdzībām, kā arī pats Gobzems divas reizes aicināts ierasties uz padomes sēdēm, lai sniegtu viņam iespēju arī klātienē sniegt savus paskaidrojumus. Gobzems šo iespēju abas reizes nav izmantojis un uz padomes sēdēm nav ieradies.
Saistībā ar ierosināto disciplinārlietu Disciplinārlietu komisija gan pieprasīja un saņēma no Gobzema viņa rakstveida paskaidrojumus par izskatāmajiem jautājumiem, gan arī 1. novembrī klātienē uzklausīja viņa paskaidrojumus.
13. novembrī Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma 7. pantu, 46. pantu, 67. pantu un likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta 2. daļu, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksu, tajā skaitā 1.2. punkta 2. daļu, kas nosaka: "Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu."
Padome atgādina, ka saņemtas vairāku personu sūdzības par Gobzema priekšvēlēšanu kampaņas gaitā publiski paustiem izteikumiem. Šos izteikumus, kas joprojām ir pieejami publiskā vidē, advokātu padome pirmšķietami atzina par neatbilstošiem likuma un advokātu ētikas standartiem un 28. augustā ierosināja disciplinārlietu. Likums uzdod lietas izskatīšanas un soda piemērošanas pienākumu advokātu pašpārvaldes iestādei – kolēģu kopsapulcē ievēlētajai Disciplinārlietu komisijai. Šis uzdevums jāpaveic trīs mēnešu laikā. Iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot Gobzemu, komisija konstatēja vairākus pārkāpumus kolēģa publiskajos izteikumos.
"Pirmkārt, nevienam advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpumā. Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma. Lai kādi arī nebūtu advokāta mērķi un nolūki, šo advokātu prakses pamatnoteikumu nedrīkst pārkāpt," uzsver padome.
"Otrkārt, tiesiska valsts var pastāvēt tikai tad, ja tā balstās uz nozīmīgiem tiesību principiem. Viens no būtiskākajiem ir nevainīguma prezumpcija. Nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Nevainīguma prezumpcija ir advokāta darba pamatā un advokāta pienākums ir rūpēties, ka amatpersonas, žurnālisti un sabiedrība respektē šo nozīmīgo principu. Šī standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu," turpina padome.
Treškārt, kā norāda padome, advokātam godprātīgi un ar cieņu jāizturas kā pret kolēģiem, tā pret jebkuru sabiedrības locekli. "Pielīdzināt kolēģus mafijai, dēvēt tos par bandītiem un izvirzīt sazvērestības teorijas, kas nav pierādītas, ir advokāta necienīgi. It īpaši tas attiecas uz miruša kolēģa vainošanu sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, apzinoties, ka mirušais vairs nevar sevi aizstāvēt," uzsver padome. "Likumā ir paredzēts process nozieguma izmeklēšanai. Advokātam, kam rūp tiesiskums, ir jāpanāk, ka aizdomīga lieta tiek efektīvi un likumīgi izmeklēta un vainīgie saukti pie atbildības. Advokāta paziņojumi vēlēšanu kampaņas ietvaros visdrīzāk vērsti citu mērķu sasniegšanai," uzsver advokātus apvienojošā institūcija.
Noslēgumā padome, atbildot uz Gobzema apgalvojumu, ka no advokatūras viņš izslēgts, lai apdraudētu valdības veidošanas procesu, paskaidro, ka šāds apgalvojums nav pamatots. Pirmkārt tāpēc, ka tieši pēc Gobzema vairākkārtējiem lūgumiem, gan padome, gan Disciplinārlietu komisija bija spiesta atlikt lēmumu par lietas ierosināšanu un izskatīšanu. Lēmums tika pieņemts un apstiprināts likumā noteiktajā trīs mēnešu laikā.
Padome uzsver, ka Advokatūras likumā paredzētais pamats bargākā soda piemērošanai ir atkārtota disciplināra pārkāpuma izdarīšana. No padomes sniegtās informācijas izriet, ka šis Gobzemam ir jau trešais pārkāpums pēdējo deviņu gadu laikā. Arī Advokātu ētikas komisija ir divreiz skatījusi Gobzema publisku izteikumu atbilstību advokatūras standartiem. "Advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams," pauž padome.
"Nav šaubu, ka advokātiem ir tiesības sniegt informāciju par sabiedrībā svarīgiem notikumiem un izteikties par aktuālām tieslietu jomas problēmām. Tas pat ir advokāta ētisks pienākums - veicināt sabiedrības izpratni par tiesu sistēmas darbību. Taču advokāta paziņojumu saturs un pasniegšanas veids nevar pārkāpt citu personu tiesības, likumus un advokātu profesionālās darbības un ētikas normas. Ja advokāts ignorē profesionālās ētikas vai vispārcilvēcisko attiecību standartus, šāda izpausme ne tikai nesekmē tieslietu sistēmas attīstību un problēmu risinājumu, bet tieši pretēji, var kaitēt gan sabiedrības izpratnei par tiesisko sistēmu, gan iedragāt sabiedrības uzticību tiesām, advokatūrai un advokātiem," norāda padome.
Gobzems jau solījis Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu pārsūdzēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
