Valdības veidošanā partijām vismazāk domstarpību sociālajos un aizsardzības jautājumos  (17)

Deklarācijas projekta darba versijā lasāms, ka izglītības jomā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta "KPV LV" iecerēto augstskolu skaita samazināšanu, kā arī vairākās deklarācijas vietās aicina partiju precizēt tās izvēlēto terminoloģiju. Savukārt "Jaunā Vienotība" (JV) "KPV LV" deklarācijas projektu vēlās papildināt ar izglītības satura reformu, konsekventi un bez konceptuāliem grozījumiem realizējot Ministru kabineta (MK) izstrādātos jaunos standartus un vadlīnijas. Turpretim "Attīstībai/Par!" (AP), komentējot "KPV LV" deklarācijas projekta izglītības sadaļu, ir norādījusi tās prioritātes, kas ir lasāmas AP programmā.

Veselība aprūpes jomā nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir norādījusi, ka tā bez papildu sarunām nevar atbalstīt "KPV LV" iecerēto slimnīcu tīkla pārņemšanu valsts pārziņā. Arī ZZS savos komentāros ir norādījusi uz vairākiem jautājumiem šī ierosinājuma saistībā, piemēram, par pārņemšanas procedūru un tās ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) projektiem, kas šajās slimnīcās tiek īstenoti. Turpretim AP arī šajā jautājumā nav paudusi viedokli par "KPV LV" piedāvājumu, bet gan piedāvājusi īstenot tos uzstādījumus, kas lasāmi partiju apvienības programmā.

Jautājumā par transporta infrastruktūru ZZS nepiekrīt "KPV LV" vēlmei apturēt dzelzceļa tīkla elektrifikāciju. Savukārt VL-TB/LNNK norādījusi, ka būtiskākais ir saprast, vai Latvija spētu vienoties ar Eiropas Komisiju par līdzekļu pārdali no dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta uz kādu citu.

Kultūras jomā vienīgā partija, kas deklarācijas projekta komentāros paudusi plašus komentārus, ir VL-TB/LNNK, kura norādījusi, ka pašreizējā deklarācijas redakcija nebalstās uz esošās situācijas izvērtējumu, kā arī tajā nav identificētas būtiskas prioritātes. Nacionālā apvienībā arī komentāros vairākkārtīgi norādījusi uz tās paveikto kultūras jomā pēdējo gadu laikā.

Iekšējās drošības jomā VL-TB/LNNK vēlās ar "KPV LV" izvērst plašāku un profesionālu diskusiju par "KPV LV" ieceri izveidot atsevišķu izmeklēšanas iestādi ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, apvienojot jau esošās izmeklēšanas iestādes. Savukārt JV šo priekšlikumu neatbalsta vispār.

Enerģētikas jomā ZZS apšauba "KPV LV" deklarācijā minēto elektrības ražošanas no atjaunojamajiem resursiem veicināšanu, norādot, ka "šī brīža reakcijā [tā] izskatās pēc jauna, slēpta OIK [obligātā iepirkuma komponentes] izveidošanas".

Turpretim Jaunā konservatīvā partija (JKP) aicina "KPV LV" dzēst vairākus punktus no savas deklarācijas, tostarp lielāka deleģējuma paredzēšanu ministriem un tiesvedību termiņu samazināšanu atsevišķām lietu kategorijām. JKP arī vēlās papildināt deklarāciju ar punktu, kurā norādīts, ka tiks dekriminalizēti mazie noziegumi.

Jau vēstīts, ka arī pēc sestdien notikušā savstarpējo sarunu piektā raunda partiju vidū joprojām valda neskaidrība par iespējām izveidot valdību Valsts prezidenta nominētā premjera amata kandidāta Gobzema vadībā.

Valsts prezidents devis Gobzemam laiku līdz 10. decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm.

Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No "Saskaņas" Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un "KPV LV" pārstāv pa 16 deputātiem, AP un nacionālo apvienību - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņi.