Ģenerālprokuratūra tiesnešu atbildību maksātnespējas lietās papildus nevērtēs  (4)

Augstākajā tiesā (AT) informē, ka Ģenerālprokuratūra secinājusi, ka ne civillietu materiāli, ne Tieslietu padomes iesniegtais ziņojums nesatur informāciju, kas nebūtu jau vērtēta vai norādītu uz tiesnešu papildus vērtējamu pastiprinošu atbildību.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora sniegtajā atbildē norādīts, ka viena tiesneša izskatītajās lietās pēc Satversmes tiesas lūguma kriminālprocesuālā kārtībā izvērtēt faktus, kas saistīti ar divu sabiedrību ar ierobežotu atbildību maksātnespējas procesiem, kriminālprocess jau ir sākts un notiek izmeklēšana, pauž AT.

Attiecībā uz gadījumu, kad rajona tiesas tiesnese pasludināja zemnieku saimniecības maksātnespēju laikā, kad lieta atradās kasācijas instancē sakarā ar iesniegto protestu, Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija, izvērtējot tiesneses rīcību, konstatējusi, ka viņa pieļāvusi tīšu likumpārkāpumu. Par to piemērojams disciplinārsods, taču nav atzīts, ka tiesneses rīcība vērtējama kriminālprocesuālā kārtībā. Tāpat nav pieņemts lēmums nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa sākšanu.

Citās lietās, ko Tieslietu padome lūgusi izvērtēt, Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka tiesas nolēmumu vērtēšanas laikā tiesneša likuma interpretācija netika atzīta par tīšu likuma pārkāpumu. Vēl citos gadījumos norādīts, ka lietas izskatīšanas laikā jautājums par apstrīdētu kreditoru prasījumu iekļaušanu tiesiskās aizsardzības plānā likumā nebija noregulēts, kā arī šajā jautājumā nepastāvēja vienota tiesu prakse, informē AT.

Ņemot vērā secināto, Ģenerālprokuratūra nav saskatījusi nepieciešamību tiesnešu atbildības papildu vērtēšanai.

Jau ziņots, ka Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pērn decembrī AT plēnumā aicināja departamentus izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām. Bičkovičs uzskatīja, ka ir būtiski saprast, vai no 2008. gada līdz 2014. gadam situācija, par ko vēstīja žurnāls "Ir", ir aktuāla arī šobrīd, kad ir mainījusies gan tiesnešu profesionālās novērtēšanas kārtība, gan maksātnespējas procesa regulējums.

Tieslietu padome sēdē 22. janvārī un 5. februārī lēma, ka, lai gan kopš 2014. gada ir notikušas būtiskas izmaiņas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā, veikt padziļinātu laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam pirmās instances pieņemto lēmumu izpēti maksātnespējas lietās. Tieslietu padome aicināja AT, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, un nepieciešamības gadījumā izlases veidā veicot arī to lietu izpēti, kurās protests nav iesniegts. Tāpat Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju sadarbībā ar Tiesu administrāciju veikt pārbaudi par tiesnešu specializāciju un lietu sadali maksātnespējas jomā pirmās instances tiesās laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam.

Kā iepriekš vēstīja žurnāls "Ir", septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikuma ir nomainījuši adresi, kas ir aptuveni 10% no visiem procesiem.

Kā rakstīja žurnāls, bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, turklāt daudzas "ceļojošās" firmas nonākot pie šaura tiesnešu loka. Žurnāls saskaitījis 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši desmit vai vairāk šādu procesu.

Pēc ekspertu ziņojuma uzklausīšanas 27. augusta sēdē Tieslietu padome nolēma ziņojumu nosūtīt Ģenerālprokuratūras izvērtējumam, īpaši norādot lietas, kurās eksperti identificējuši iespējamu prettiesisku tiesas nolēmumu pieņemšanu.