Foto: DELFI
Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka – tie būs vieni no šogad pirmajiem publicējamiem "čekas maisu" dokumentiem, pēcāk paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītas vēsturiskās liecības.

Jau vēstīts, ka oktobra sākumā pēdējā 12. Saeimas sēdē deputāti atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās VDK dokumentus jeb "čekas maisu" saturu.

Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties svarīgākajos notikumos ceļā uz VDK dokumentu publiskošanu, kā arī ielūkoties kalendārā, kurā atzīmēti tuvākie gaidāmie notikumi "čekas maisu" publicēšanas procesā.

Atgādinām, ka pēdējā 12. Saeimas sēdē "par" šo likumprojektu balsoja 71 deputāts, bet viens balsoja "pret". "Pret" balsoja Arvīds Ulme (ZZS). Savukārt 16 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Portāls "Delfi" atgādina – kamēr VDK kartotēka nav publicēta, sabiedrība tajā iekļauto personu vārdus nezina. Publiskajā telpā "čekas maisos" atrodamās personas tapušas zināmas galvenokārt tādēļ, ka kandidējušas vēlēšanās. Likums neliedz kandidēt VDK aģentiem, taču viņiem vai nu jāatzīst sadarbība, vai arī jāpierāda, ka tādas nav bijis.

Kopš likuma par VDK dokumentiem spēkā stāšanās 1994. gadā pirmās instances tiesas ir izskatījušas vairāk nekā 300 lietas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, taču sadarbības faktu spējušas konstatēt vien retos gadījumos.

Līdz 2018. gadam bija zināmi tikai trīs gadījumi, kad tiesiskā ceļā atzīta personas sadarbība ar VDK. Ir tiesas lēmumi, ka aģenti bijuši uzņēmējs Normunds Lakučs un Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus, kā arī Arvīds Ulme, 2018. gada sākumā vēstīja "Nekā personīga".

Kas sagaidāms tālāk?

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie tehniskām lietām; failu digitalizācija

LNA eksperimentē ar failu izmēriem, lai tie būtu ātri atverami, slēdz līgumus par serveru uzturēšanu, kā arī veic citus sagatavošanās darbus. "Ja mums jāiztiek ar to budžetu, kas ir mūsu rīcībā, tad mēs spēsim to izdarīt 10 gados, ja mums naudu iedos tā, kā mēs lūdzām, tad to varētu pabeigt četros gados," stāstīja LNA direktore Sprūdža, piebilstot, ka digitalizācijas jomā pašlaik strādā trīs cilvēki.

Arhīva direktore atklāja, ka darbinieki gatavo arī komentārus, kurus pievienos publicētajiem VDK dokumentiem. Tie būs kopīgi katrai dokumentu grupai un iecerēti kā lasītāju ceļvedis. Tajos būs skaidrots – kas tā ir par dokumentu grupu, ko tajā var atrast, kādas ziņas ir šajos dokumentos, kas jāskatās tālāk, lai varētu kaut ko pētīt un saprast.

Līdz Ziemassvētkiem tiks publicēti pirmie VDK dokumenti, pievienoti skaidrojoši komentāri

Starp šogad publicējamiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka.

Lai dokumentus varētu skatīt, būs jāreģistrējas Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā. Tā, pēc LNA direktores Māras Sprūdžas sacītā, būs vienkārša reģistrēšanās – ar e-pasta starpniecību. Tiesa, šī kārtība vēl jāpieņem valdībā. VDK kartotēka ir krievu valodā, turklāt pārsvarā rokrakstā, tāpēc tiem, kas gribēs kaut ko pētīt, būs jāapbruņojas ar pamatīgu pacietību.

2019. gada maijā sāksies pārējo dokumentu publicēšana; arhīvs gaida papildu finansējumu

Atbilstoši likumā noteiktajam 2019. gada 1. maijā jāsāk publicēt pārējos dokumentus. Līdz tam tie jādigitalizē un jāsagatavo publicēšanai. Atšķirībā no kartotēkām šie dokumenti satur arī nepublicējamas ziņas – ziņas par trešajām personām, izsekotajiem, veselību, privāto dzīvi utt., kas pirms publicēšanas būs jāaizklāj.

"Jāņem vērā, ka daļa VDK dokumentu, kas atrodas SAB rīcībā, pārredzamā nākotnē netiks publiskota. Tāpat saprotamu iemeslu dēļ netiks publiskoti tie vērtīgie LPSR VDK dokumenti, kas tika aizvesti uz Krieviju vai atrodas kādos privātos arhīvos. Taču VDK dokumentu publiskošana varētu radīt pateicīgus apstākļus, lai publiskajā telpā pēkšņi no dažādiem vairāk vai mazāk uzticamiem avotiem parādītos citi dokumenti par vēl nezināmiem čekas aģentiem un čekistiem," portālam "Delfi" prognozēja pētnieks un mediju eksperts Mārtiņš Kaprāns.

LNA direktore atklāj, ka, lai tas viss varētu notikt, LNA ir nepieciešams papildu finansējums, kas ir pieprasīts budžeta prioritātēs. Viņa gan atzīst, ka publicējamo dokumentu apjoms uz likuma trešo lasījumu ievērojami pieauga, tādēļ arī šim pieprasījumam būs jāveic korekcijas.

2019. gada maijā plānots veidot arī portālu, kurā būs apkopoti dokumenti

Plašāka informācija ar skaidrojumiem gaidāma nākamā gada maijā, ja jaunā valdība tam apstiprinās finansējumu.

Iecerētais portāls darbosies līdzīgi kā jau pieejamais portāls par radurakstiem.

Pirms dokumentu pētīšanas eksperti atgādina:

  • Pirms pašu dokumentu pētīšanas LNA direktore Sprūdža iesaka izlasīt tiem pievienoto skaidrojošo informāciju.
  • Tāpat viņa uzsver, ka vēlams atsvaidzināt krievu valodas zināšanas par dažādām izrunām (piemēram, raksta "o", bet izrunā "a"), kā arī atcerēties krievu alfabētu.
  • Sprūdža arī paskaidro, ka šie dokumenti un saraksti vēl neko nestāsta – ne par to, kā un kāpēc šie cilvēki ir šajās kartotēkās, ne arī to, ko viņi darīja vai nedarīja. Likums nosaka, ka arhīva publikācijām ir informatīvs raksturs. Sadarbības faktu aizvien vēl pierāda tiesas procesā.

"Cilvēki neapzinās ne tikai VDK dokumentu relatīvi nelielo informatīvo vērtību, bet arī padomju laika sarežģītību, tostarp Komunistiskās partijas un nomenklatūras lomu padomju režīma, tostarp VDK darbības, leģitimēšanā," portālam "Delfi" uzsver pētnieks un mediju eksperts Kaprāns.

Latvijas sabiedrībai kopumā, pēc Kaprāna uzskatiem, ir arī visnotaļ miglaini priekšstati par "parasto cilvēku" līdzdalību padomju sistēmas uzturēšanā un pārveidošanā. "Mūsu publiskajā telpā vēl aizvien dominē diezgan šablonisks skatījums uz vēlīno padomju periodu (60.–80. gadi), par kuru lielā mērā ir runa, kad sabiedrībā tiek diskutēts par tā saucamajiem čekas ziņotājiem un VDK darbību. Šādu virspusēju izpratni, īpaši jaunākajā paaudzē, pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām palīdzēja vairot arī atsevišķas partijas, skandinot anahroniskus saukļus par atbrīvošanos no komunistiem," informē Kaprāns.

Pētnieks neuzskata, ka VDK dokumentu publicēšana sabiedrības vairākumam sagādās vilšanos vai milzīgu gandarījumu. "Šis jautājums nav sabiedrības dienas kārtības aktuālākā lieta, lai kā arī atbilstoši savai revolucionārajai sirdsapziņai pretējo nemēģinātu iegalvot atsevišķi viedokļu līderi un politiķi," pauž Kaprāns.

Portālam "Delfi" Kaprāns uzsver, ka, viņaprāt, pēc VDK dokumentu publiskošanas medijiem kādu laiku būs pieejams nosacīti jauns materiāls, par ko stāstīt, bet māksliniekiem – par ko radīt izrādes, romānus, filmas un citas kultūras vērtības.

"Jācer, ka tieši šie procesi galu galā nevis sarīdīs cilvēkus, bet padziļinās mūsu
sabiedrības vēsturiskos priekšstatus par padomju laiku Latvijā un cilvēkiem, kas šajā laikā dzīvojuši," domā mediju eksperts.

Kā tas sākās?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!