Valsts kontrole vētīs simtgades programmas tēriņus, bet ne atsevišķus māksliniekus  (50)

Valsts kontroliere informēja, ka revīzijas iestāde sāks auditu par simtgades pasākumu finansēšanu 2018. gadā un tā tiks publiskota 2019. gada otrajā pusē. Patlaban Valsts kontrole definē revīzijas uzdevumus.

Krūmiņa atzina, ka Valsts kontrole seko līdzi arī informācijai publiskajā telpā, tomēr informācija, kas medijos izskanējusi par atsevišķu pasākumu finansēšanu simtgades programmas ietvaros, revīzijas ietvaros tiks skatīta kopumā, nevis vētīts katrs pasākums atsevišķi.

"Vērtējot simtgades pasākumu finansējuma lietderību 2018. gadā, Valsts kontrole nevērtēs viena vai otra mākslinieka dalību konkrētos koncertos, jo tas nav iestādes kompetencē. Mēs varam pētīt finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī jautājumus, kas skar iepirkumus," teica Krūmiņa.

Pēc valsts kontrolieres teiktā, revīzijas iestāde vērtēs simtgades pasākumus kopumā, lai saprastu ieguvumus un kļūdas, ko ņemt vērā, domājot par nākotnē gaidāmiem pasākumiem.

Valsts kontroliere atgādināja, ka simtgades pasākumu finansēšanas jautājums jau bijis Valsts kontroles uzmanības lokā.

"Revīzijā, ko veicām par 2017. gadu, vēlējāmies saprast, cik simtgades izmaksas ir korektas. Revīzijā secinājām, ka šajā jomā kārtības nav. Valsts kontroles ieskatā ir svarīgi informēt sabiedrību ne tikai par simtgades speciālās programmas izmaksām, bet arī par to finansējumu, ko katra institūcija novirzīja kā līdzfinansējumu dažādiem pasākumiem. Pēc revīzijas ieteikumus iesniedzām Kultūras ministrijai," stāstīja Krūmiņa.

Šā gada oktobrī publiskotajā Valsts kontroles revīzijā par Latvijas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secināts, ka saglabājas vairāki trūkumi un riski, kas liedz kvalitatīvi sekot līdzi kopējam finansējuma izlietojumam valsts simtgades pasākumiem.

Simtgades svinībām no 2017. gada līdz 2021. gadam indikatīvi atvēlēts 59,1 miljons eiro. No tiem 2017. gadā izlietoti 13,2 miljoni eiro, bet Valsts kontrolē atzina, ka 2017. gadā izlietotais finansējums kopumā ir pārsniedzis plānoto.

Kā ziņots, neizpratni sabiedrībā raisījusi Latvijas Televīzijas raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" sniegtā informācija, ka par Latvijas valsts simtgades svētku koncertu "Mīlestības vārdā. 18+" autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 57 000 eiro, no kuriem vairāk nekā 17 000 eiro saņēmis mākslinieks Jānis Šipkēvics.

Otrdien preses konferencē uz jautājumu, vai honorāru izmaksas par šo koncertu bijušas adekvātas, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka darbs pie koncerta veidošanas ildzis 11 mēnešus.

"Jānis Šipkēvics bija cilvēks-orķestris, kurš arī vadīja projektu. Viņš bija arī mākslinieciskais vadītājs, kurš bija atbildīgs par koncerta izpildi. Ja mēs skaitām trīs atsevišķas lietas kopā, tad attiecīgi summa arī izveidojas. Ministrijai neizskaidrojot, kādēļ tāda viena summa izveidojusies, radās nevajadzīgas interpretācijas, un mūsu pienākums bija to izskaidrot. Uzņemos atbildību, ka ministrija to laicīgi nav izdarījusi," sacīja Melbārde.