Pēc garas iztaujāšanas Rīgas dome noraida Klotiņa NĪN atlaižu priekšlikumu  (15)

Rīgas dome šovakar turpināja iepriekš pārtraukto ārkārtas sēdi par Klotiņa priekšlikumu piemērot 50% NĪN atlaidi rīdziniekiem, kam Rīgas vēsturiskajās apkaimēs pieder pirmās brīvvalsts laikā mantoti īpašumi. Tas skarot gan saimniekus, kuriem tas ir ģimenē mantots īpašums, gan iedzīvotājus, kuri māju uzcēluši salīdzinoši nesen. Mazināt NĪN piedāvāts arī personām par viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas apbūvei piekrītošās zemes vienības platību, kas nav lielāka par 1800 kvadrātmetriem.

Klotiņš klātesošajiem nosauca virkni piemēru, kad iedzīvotājiem jāmaksā nesamērīgas nodevas. "Jauns vīrietis dzīvo privātmājā Berģos un viņam piederošo zemi viņa vectēvam valsts uzdāvināja par piedalīšanos Brīvības cīņās. Viņš saņem mazāk par minimālo algu, bet gadā NĪN maksā 740 eiro. Tāpat kādai medicīnas darbiniecei Mežaparkā ir 1930.gadā celta vectēva māja un viņas NĪN gadā ir 1350 eiro," uzskaitīja Klotiņš, norādot, ka šādu gadījumu esot ļoti daudz. Viņš skaidroja, ka esošais valsts regulējums ļauj pašvaldībām noteikt NĪN likmes, un, piemēram, Jūrmalā atvieglojumi par zemi pilsētā deklarētiem iedzīvotājiem esot pat 90% apmērā. Tieši no Jūrmalas piemēra Klotiņš esot smēlies padomu savu grozījumu izstrādē.

Deputātu aktīvi iztaujāja lielākā daļa koalīcijas deputātu un nereti Klotiņam bija grūtības atbildēt uz jautājumiem pēc būtības. Piemēram, sēdes vadītājs Nils Ušakovs (S) taujāja, vai Klotiņš zina, kad tiks pieņemts valsts un līdz ar to arī pašvaldības budžets, uz ko Klotiņš atbildēja noraidoši. "Vai jūs zināt, ka jūsu priekšlikumam ir tieša ietekme uz pašvaldības budžetu? Vai jums šķiet, ka lemt par lietām, nezinot kā tas atsauksies uz budžetu, ir atbildīgi?" taujāja mērs, uz ko Klotiņš konkrētu atbildi nesniedza.

Tāpat Ušakovs norādīja, ka pašvaldības Ieņēmumu pārvalde savā atzinumā raksta, ka šāda prakse reālā dzīvē nav piemērojama "nepieciešamā regulējuma neesamības dēļ." Klotiņš gan pauda pārliecību, ka, pieņemot atvieglojumus, pašvaldības speciālisti būtu spējīgi izstrādāt arī nepieciešamos normatīvos aktus.

Deputāts Vadims Faļkovs (S) informēja, ka 1940.gadā daudzi īpašumi tika ieķīlāti un vēlāk tos atguva tieši ieķīlātāji, nevis īpašnieki. "Kā jūs plānojat risināt šo situāciju?" interesējās Faļkovs, uz ko atbildi nesaņēma. Tāpat Faļkovs prasīja, cik daudz šādu pretendentu uz konkrētajiem atvieglojumiem varētu būt. Klotiņš norādīja, ka šie aprēķini būs jāveic pašvaldības pārvaldēm, jo viņa deputāta kapacitāte to neļaujot. "Tas nozīmē, ka pārvaldēm būs jāpārbauda visi iesniegumi, jāizpēta visu iesniedzēju ceturtās pakāpes radinieki un vēl jāpārbauda, kam 1940.gadā piederējis konkrētais īpašums?" taujāja Faļkovs, uz ko saņēma apstiprinošu atbildi, ka papildus administratīvais slogs pašvaldības darbiniekiem tiešām rastos.

Deputāts Vadims Baraņņiks (S) prasīja, vai atvieglojumi pienāksies arī tiem īpašniekiem, kam valdījumā ir tikai zeme, bet nav apbūves. Uz to Klotiņš atbildi sniegt nevarēja. Tāpat Baraņņiku interesēja, vai kā apbūve saprotama arī pirts, šķūnis vai garāža, un Klotiņš paskaidroja, ka šoreiz runa ir tikai par tiem iedzīvotājiem, kam pieder dzīvojamā māja.

Vēl Baraņņiks centās izprast, kas īsti ir "tiesiskie mantinieki" un vai ir tādi "netiesiskie." Opozīcijas kolēģis viņam atbildēja, ka "viņam kā juristam to vajadzētu zināt."

Arī deputāte Baiba Rozentāle (S) prasīja, vai atlaides pienāksies tikai brīvvalsts laikā iegūtiem īpašumiem vai arī tiem iedzīvotājiem, kas mantojumu saņēmuši vēlāk. "Centos izstrādāt priekšlikumu tā, lai atlaides pienāktos visiem, kas deklarēti Rīgā, neatkarīgi no laika, kad īpašums mantots," skaidroja deputāts.

Savukārt deputāts Sandis Bergmanis (S) Klotiņam prasīja, vai viņam pašam nešķiet, ka izstrādātie grozījumi ir brāķis. "Mums ir ļoti daudz jautājumu un ļoti daudz neskaidrību. Kā mēs rīkosimies gadījumos, ja šīs mantotās ēkas tiek nojauktas, pārbūvētas vai pārvietotas? Ko darīt, ja uz šīs zemes īpašums ir vairākiem īpašniekiem, piemēram, "Latvenergo" tur pieder sadales skapis - vai atlaides būs arī viņiem?" prasīja Bergmanis, taču uz lielu daļu savu jautājumu atbildes pēc būtības nesaņēma.

Koalīcijai atturoties balsojumā, Klotiņa izstrādātie priekšlikumi tika noraidīti. Vēlāk viņš gan pauda cerību, ka "tā kā koalīcijā ir tik daudz kompetentu deputātu", kolēģi palīdzēs izstrādāt nepieciešamās izmaiņas, lai šādus atvieglojumus tomēr ieviestu.