Bordāns pasaka 'nē' Gobzema piedāvājumam – valdība jāveido bez ZZS  (413)

Bordāns skaidro, ka JKP nākusi politikā, lai "pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts ievēlētie priekšstāvji tiešām ir tautas kalpi, kuri domā par cilvēku, nevis šauru interešu grupu interesēm".

"Mēs neesam nākuši politikā, lai ieņemtu vienu vai otru amatu, bet gan lai ieviestu pamanāmas pārmaiņas, kuras izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs. Visā valdības veidošanas procesā mūsu rīcība ir bijusi konsekventa un prognozējama – mēs esam aizstāvējuši tos partnerus, kuri kopā ar JKP ir gatavi mūsu valstī ieviest godīgas, drosmīgas un gudras pārmaiņas. Mēs ticam, ka Latvijas vēlētāji ir devuši mandātu pārmaiņu valdībai, turklāt pārmaiņu valdībai ne tikai pēc formas, bet arī pēc satura," pauž politiķis.

Viņš atgādina, ka jau sākotnēji JKP biedru sapulcē stingri definēts, ka gadījumos, ja tas būs matemātiski iespējams, partija atbalstīs jaunās koalīcijas izveidi bez partiju "Saskaņa" un ZZS piedalīšanās. Pie šiem principiem partija stingri pieturas.

JKP uzskata, ka ""Saskaņa" ir pretvalstisks spēks, kura darbība bieži vien notiek nevis Latvijas valsts un tās iedzīvotāju, bet gan citu valstu interesēs, savukārt ZZS ir politiskā partija, kas visspilgtāk raksturo līdzšinējo duļķaino un nesaprotamo politikas vidi, kas kategoriski nav pieņemama mūsu partijas biedriem un arī vēlētājiem".

"ZZS visspilgtāk raksturo nepildītie budžeta solījumi medicīnas darbiniekiem, pēkšņi "aizmirstie" policisti un ugunsdzēsēji. ZZS valdīšanas laikā Latvija ir ieguvusi reputāciju kā netīrās naudas atmazgāšanas lielvalsts, un Saeimas deputātus tauta uztver kā degvielas zagļus un kompensāciju izkrāpējus. ZZS politiku raksturo muļļāšanās un skandāli simtiem miljonu vērtos iepirkumos Satiksmes ministrijā, kā arī neizpildīti solījumi lauksaimniecības un vides aizsardzības jomā. Šādai politikai ir jāsaka skaidrs "nē", un esmu pārliecināts, ka mūsu pozīciju atbalstīs gan "KPV LV" deputāti, gan "KPV LV" vēlētāji, gan arī "KPV LV" izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems," pauž Bordāns.

JKP pauž apņemšanos jau nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai no četrām partijām – JKP, "KPV LV", NA un JV – izveidotu spēcīgu, profesionālu un kompetentu valdību, kura jau nākamnedēļ sāktu ieviest solījumus dzīvē. Bordāns ir pārliecināts, ka šai valdībai būtu garantēts Saeimas vairākuma atbalsts ar vairāk nekā 50 balsīm.

"Kā labas gribas žestu, mēs apliecinām, ka JKP šajā valdības modelī nepretendēs uz papildu ministru amatiem un atbalstītu ZZS iepriekš piedāvāto amatu pārdalīšanu citiem topošās koalīcijas partneriem. Esam gatavi nekavējoties atsaukties uz tālākām sarunām šādā četru partiju formātā," norāda JKP līderis.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā Aldis Gobzems nāca klajā ar paziņojumu, ka devis Jaunajai konservatīvajai partijai laiku līdz sestdienas pulksten 20 pieņemt lēmumu par Gobzema piedāvāto valdības sastāvu.

Gobzems apelēja pie tā, ka JKP tiek piedāvāti četri ministru portfeļi, kas ļaus tiem izpildīt to, ko partija bija aprakstījusi savā partijas programmā. No viņa rakstītā izriet, ka Gobzema veidotās valdības apstiprināšana šobrīd ir atkarīga tikai no JKP lēmuma.

Jau vēstīts, ka Gobzema potenciālās valdības partneri trešdien nesēdās pie viena galda kā plānots. Pirms atkārtotas kopā sanākšanas vēl ir nepieciešams turpināt neformālas divpusējas sarunas, iepriekš skaidroja Gobzems. "KPV LV" līderis arī pauda, ka lielākās bažas valdības izveidē viņam sagādā doma, ka kāda partija nevēlētos piedalīties šajā valdībā.

Iepriekš trešdien ziņots, ka pēc Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) tikšanās ar Gobzemu partijas pārstāvis Raivis Dzintars pauda, ka ticamība, ka potenciālajā piektdienas ārkārtas sēdē deputāti balsotu par uzticības izteikšanu Alda Gobzema ("KPV LV") izveidotajam Ministru kabinetam, ir ļoti maza.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pēc vairāk nekā nedēļu garām sarunām par valdības veidošanos Gobzems paziņojis, viņaprāt, piemērotākos kandidātus ministru amatiem. Piedāvājumu potenciālie sadarbības partneri vēl solīja vērtēt.

Finanšu ministra amatam Gobzems vēlas nominēt "KPV LV" biedru Robertu Spruču. Kā vēlāk intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atklāja premjera amata kandidāts, otrs kandidāts šim amatam ir "KPV LV" biedrs Kaspars Ģirģens.

Ekonomikas ministrijā Gobzems kā galvu redz Jāni Reiru no "Jaunās Vienotības". Par veselības ministru virzītu Juri Jurašu (JKP), kurš, pēc viņa domām, ir spēcīgākais kandidāts, lai realizētu visas iecerētās reformas. Vadīt Satiksmes ministriju Gobzems uzticētu Tālim Linkaitim (JKP), savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) organizēt varētu Raivis Dzintars (NA) vai Rihards Kols.

Kā labklājības ministru Gobzems saredz Imantu Parādnieku (NA). Izglītības ministres amatā varētu stāties JKP pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aizsardzības ministriju turpinātu vadīt Raimonds Bergmanis (ZZS). Ārlietu ministra amatam Gobzems virzītu Edgaru Rinkēviču, savukārt iekšlietu ministra amatā, viņaprāt, iederētos Ralfs Nemiro ("KPV LV").

Tieslietu ministra amatam Gobzems vēl nevar izlemt starp JKP pārstāvjiem Jāni Bordānu un Jutu Strīķi. Kultūras ministres amatā paliktu līdzšinējā ministre Dace Melbārde (NA).