Kādreizējais "Latvijas Krājbankas" viceprezidents Andrejs Surmačs, kurš ir apsūdzētais krimināllietā par 90 miljonu eiro aizplūšanu no bankas un arī atbildētājs bankas likvidatora ierosinātajā civillietā, šonedēļ izlēmis pamest partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas konsultanta amatu, kurā bija nostrādājies vien dažas nedēļas, svētdien vēsta LTV raidījums "de facto".
Surmačs ir bijis gan "Latvijas Krājbankas" valdes loceklis, gan viceprezidents starptautisko un finanšu tiesību jautājumos, gan bankas mātesfirmas – Lietuvas "Snoras" bankas Latvijas filiāles vadītājs. Administratīvā apgabaltiesa, kurā Surmačs vērsās, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija atteicās viņam izmaksāt garantēto atlīdzību pēc "Krājbankas" kraha 2011. gada nogalē, secināja, ka Surmačam bija īpaša saikne ar banku, tās lielāko akcionāri "Snoras" un attiecīgi ar tās īpašnieku, Krievijas uzņēmēju Vladimiru Antonovu, atgādina raidījums.
"Tiesa uzskata to, ka es strādāju citos uzņēmumos kā valdes loceklis, kā padomes loceklis, ka šie uzņēmumi ir saistīti ar Antonovu, un tāpēc viņi uzskata, ka es esmu saistīta ar "Latvijas Krājbanku" persona," spēkā stājušos spriedumu komentēja Surmačs.
"de facto" vēsta, ka šoruden tiesa slēgtās sēdēs sāka skatīt lietu par 90 miljonu pazušanu no "Latvijas Krājbankas", kur Surmačs sēž uz apsūdzēto sola. Starp apsūdzētajiem ir arī kādreizējais bankas akcionārs un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais "Krājbankas" prezidents Ivars Priedītis, pirmais viceprezidents Dzintars Pelcbergs un bankas Finanšu un starptautisko tiesību daļas vadītāja Margarita Mjadzelica.
"de facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka saskaņā ar apsūdzību Surmačs ļaunprātīgi izmantojis savas amata pilnvaras, apzināti veicinot Antonova un Priedīša noziedzīgo nodomu par "Krājbankas" naudas piesavināšanos. Apsūdzības ieskatā, Surmačs nodrošinājis naudas izvešanu no bankas depozītu veidā un atbalstījis tās prettiesisku ieķīlāšanu. Tādējādi Antonova kontrolēto ārvalstu uzņēmumu saistību izpildes garantēšanai no bankas aizplūduši 90 miljoni eiro, kā rezultātā 2011. gada novembrī tika apturēta Krājbankas darbība.
Surmačs raidījuma gan uzsvēris, ka savu vainu tiesā pilnībā noraidīja: "Tur trīs epizodes, jā, bet jūs ziniet, ka es nevaru jums komentēt, tāpēc, ka slēgta tiesa un, atvainojiet, nevaru jums kaut ko. (..) Ir atdalīta [no kriminālprocesa – aut.] viena daļa, kur ir Priedīša kungs un Antonova kungs, un tagad ir otra daļa, kur ir visi pārējie cilvēki. Arī ir Priedīša kungs, arī ir Antonova kungs."
Neilgi pēc pirmajām tiesas sēdēm krimināllietā Surmačs sāka strādāt "Saskaņas" Saeimas frakcijā. Šajā darbā – par frakcijas konsultantu budžeta un finanšu jautājumos – viņu uzaicinājis frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Surmača galvenie pienākumi bija saistīti ar dalību Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdēs.
Ja Surmačs nebūtu aizgājis no darba, janvārī viņš "Saskaņas" frakcijai daudz palīdzēt tāpat nevarētu, jo nākammēnes "Krājbankas" krimināllietā jau ir ieplānotas astoņas sēdes – arī otrdienu rītos, kad Saeimā pulcējas Budžeta komisija.
Raidījums norāda, ka saikne ar "Saskaņu" ir vēl kādai lietā apsūdzētajai – kādreizējai "Krājbankas" juristei Mjadzelicai. Viņa pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām partijai ziedojusi 10 tūkstošus eiro, vēsta "de facto".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
