JKP ir gatava uzņemties atbildību par IeM, IZM un VARAM vai SM  (58)

JKP ir gatava uzņemties atbildību gan par tiesiskuma, gan par ekonomikas, gan par sociālās jomas jautājumiem. Proti, no katra tematiskā bloka partija redzētu sevi atbildām par vienu ministriju. Lūgts precizēt, kas tās ir par ministrijām, Bordāns norādīja, ka attiecībā uz tiesiskumu tā varētu būt IeM un attiecībā uz sociālo jomu – IZM. Tāpat JKP redz, ka varētu uzņemties atbildību par VARAM vai SM.

Politiķis uzsvēra, ka, ja JKP "varētu turpināt iesāktās reformas izglītības jomā, nodrošinot tās, tad es teiktu, ka es esmu savā dzīvē kaut ko izdarījis".

Bordāns uzslavēja "Jaunās Vienotības" līderi Krišjāni Kariņu, kurš, negaidot Valsts prezidenta nomināciju, ir uzņēmies vadīt valdības veidošanas sarunas. JKP sarunām sniegs savu atbalstu, lai tās noritētu sekmīgi.

JKP līderis atgādināja, ka politiskajam spēkam ir savi uzstādījumi, ar kuriem tas nāk uz sarunām. Viņš pauda cerību, ka, ievērojot tos, varētu izdoties uz labām pārmaiņām vērsta valdība. Jāatgādina, ka JKP ir vairākkārtēji uzsvērusi, ka valdības līmenī ar Zaļo un zemnieku savienību nesadarbosies.

Ziņots, ka partiju apvienība "Jaunā Vienotība" piektdien ar piecām partijām pārrunā iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā.

Plānots, ka starppartiju konsultācijās tiks pārrunāti tādi jautājumi kā koalīcija, valdības darbības pamatprincipi, valdības darba prioritātes, valdības deklarācijas veidošana, kā arī valdību veidojošo partiju redzējums par Ministru kabineta vēlamo struktūru un atbildības jomu sadalījumu.

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" jau ir iezīmējusi valdības darba prioritātes: finanšu sektora sakārtošana; tiesiskums un cīņa ar ēnu ekonomiku; izglītības reformas turpināšana; OIK likvidēšana; veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem; kā arī administratīvi teritoriālā reforma.

Plānots, ka "Jaunā Vienotība" bez premjera amata pretendēs arī uz finanšu un ārlietu ministru vietām.

Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.

Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks otrdien, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.

Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija.