Saeimā noplakusi interese par Rimšēviča atlaišanu  (33)

Rimšēvičs jau 10 mēnešus nedrīkst ierasties darbā Latvijas Bankā, jo viņam izmeklēšanas laikā aizliegts pildīt amata pienākumus. Viņš nedrīkst arī pamest Latviju, lai pildītu Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa pienākumus.

Par spīti šiem liegumiem Rimšēvičs jau pašā izmeklēšanas sākumā paziņoja, ka labprātīgi amatu Latvijas Bankā nepametīs.

Rimšēviču no amata var atbrīvot Saeima, darot to trīs gadījumos – ja Latvijas Bankas prezidents pats uzraksta atlūgumu, spēkā stājas spriedums krimināllietā, vai arī persona vairs neatbilst amata nosacījumiem.

Raidījums atgādināja, ka Latvijas Bankas prezidentam vienīgais izvirzītais nosacījums ir pielaide valsts noslēpumam. RImšēvičam to atņēma jau vasarā.

12. Saeimas deputāti martā nobalsoja par aicinājumu Rimšēvičam atkāpties pašam. Bankas prezidents nepaklausīja. Tad deputāti ķērās pie Latvijas Bankas likuma grozīšanas, kas paplašinātu iespējas atbrīvoties no bankas prezidenta. Piemēram, pieprasot nevainojamu reputāciju. Arī šis plāns rezultātus nedeva.

Proti, ja likums būtu pieņemts, uz Rimšēviču tas neattiektos, jo viņu sargā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūti, norādīja raidījums.

"Analizējot situāciju, mēs saskārāmies ar to, ka ir ECB nolikuma 14. pants, kas runā par nacionālo banku neatkarību. Vismaz Latvijas Bankas prezidentu kā ECB padomes locekli mēs ar savu šādu parlamenta balsojumu neesam tiesīgi atcelt. (..) Kad 12. Saeimas pilnvaru laiks tuvojās beigām, skatoties uz citiem jautājumiem, tas jautājums tika piemirsts," paskaidroja bijušais Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

12. Saeimas budžeta komisija iesākto darbu atstāja sekotājiem, 13. Saeimas budžeta komisijai. Tā šonedēļ izlēma priekšteču darbu neturpināt. Ja kāds to uzskatīs par nepieciešamu, darbu var atsākt.

Jauns aspekts likuma grozījumiem ir valsts noslēpuma pielaides atņemšana. Satversmes aizsardzības biroja lēmumu pārsūdzēt vairs nevar.

Jaunā Saeima šobrīd ir aizņemta ar valdības veidošanu, tāpēc līdz Latvijas Bankas jautājumam jaunie deputāti vēl nav tikuši.

"Šobrīd frakcijā mēs šo jautājumu neesam skatījuši. Tā nav bijusi mūsu prioritāte pēdējo mēnešu laikā.. Mēs neesam plānojuši to izvirzīt kā prioritāti arī tuvākajā laikā," komentēja "KPV LV" frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

"Darbs notiek. Ir pienākumu izpildītājs, ir pilnvaras nodotas. Nav tā, ka Latvijas Bankas darbs dēļ tā, ka notiek kriminālprocess pret Ilmāru Rimšēviču, būtu apstājies," raidījumam teica 13. Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP).

"Ja Rimšēviča kungam šobrīd ir anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, tas ir viens no priekšnosacījumi tam (..) lai šobrīd skatītu šo jautājumu un viņu atbrīvotu no amata. Līdz šim brīdim nav bijušas šādas sarunas, bet es domāju, ka mēs šo jautājumu visdrīzākajā laikā aktualizēsim," norādīja Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētāja biedrs Juris Jurašs.

Arī "Jaunā Vienotība" par Rimšēviča atrašanos amatā vēl nav lēmusi. 12. Saeimā Vienotības frakcija bija tā, kas visasāk uzstāja uz nepieciešamību tikt vaļā no Rimšēviča, atgādināja raidījums.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnenre (JV) atzina, ka pielaides neesamība varētu būt iemesls, lai balsotu par bankas prezidenta atcelšanu.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) rakstiskā atbildē norādīja, ka pāris mēneši jāpagaida. Tad būs zināms Eiropas Savienības tiesas lēmums lietā, kas uzsākta pēc Rimšēviča un ECB pieteikuma pret Latviju par izmeklētāju noteikto aizliegumu viņam pildīt ECB padomes locekļa pienākumus.

Eiropas Savienības tiesai jāizlemj, vai izmeklētājiem bija tiesības ierobežot Rimšēviča pilnvaras. Daļa no ECB pretenzijām jau ir apmierināta. Vasarā prokuratūra pēc Eiropas Savienības tiesas rīkojuma mīkstināja Rimšēvičam drošības līdzekļus, lai viņš pilnvarotu darbam ECB padomē savu vietnieci Zoju Razmusu. Līdz tam viņai nebija balsstiesību.

Kā ziņots, Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti kriminālprocesā, kas patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā un kuru iepriekš izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šovasar Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Lietu izmeklējošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.