Vējonis neiebilstu nominēt Kariņu par premjera amata kandidātu  (54)

Vējonis teica, ka nesaskata nevienu iemeslu Kariņa nevirzīšanai šim amatam.

Prezidents arīdzan teica, ka pēc Jāņa Bordāna (JKP) un Alda Gobzema ("KPV LV") neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību viņš vaicājis partijām, vai nav laiks meklēt kādu "no malas". Uz šo jautājumu Vējonis saņēma noraidošu atbildi.

Vēstīts, ka Vējoņa nākamās nedēļas darba kārtībā nav iekļauta tikšanās ar politiskajiem spēkiem.

Pats Kariņš līdz trešdienai cer skaidrību par viņa iespējām izveidot valdību. Ja izredzes apstiprināsies, Kariņš aicinās Valsts prezidentu viņu nominēt kā Ministru prezidenta amata kandidātu.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka partiju apvienība "Jaunā Vienotība" piektdien ar piecām partijām pārrunāja iespēju izveidot valdību Kariņa vadībā. "Jaunā Vienotība" iepriekš rosināja, ka atbildības jomas partijām jādala pēc paritātes principa. Proti, vienādā apjomā katram koalīcijas partnerim, pieņemot, ka Saeimas priekšsēdētāja amats ir līdzvērtīgs ministra pozīcijai.

Sarunu laikā politiskie spēki pieteica vēlmes uz ministrijām. Partija "KPV LV" savā atbildībā redzētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Jaunā konservatīvā partija vēlētos uzņemties atbildību par Iekšlietu ministriju (IeM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un VARAM vai Satiksmes ministriju (SM).

Ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārrunāta iespēja uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju (ZM), Aizsardzības ministriju (AM), SM un VARAM. Taču, kā atzina ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, konkrētas vēlmes apvienība nav pieteikusi, tās vēl jāpārrunā valdes līmenī.

Savukārt partiju apvienība "Attīstībai/Par!" varbūtējā Kariņa valdībā būtu gatava uzņemties atbildību par Finanšu ministriju (FM), Veselības ministriju (VM) un AM.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) varbūtējā Kariņa valdībā vēlētos turpināt uzraudzīt Kultūras ministriju (KM) un VARAM, pēc tikšanās ar "Jauno Vienotību" apliecināja NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars. NA līderis pauda apņēmību, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs diskutēt par iespēju uzņemties uzraudzību par Labklājības ministriju (LM), IZM, kā arī par IeM.

Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.

Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks otrdien, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.

Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija.