"Pagājušās nedēļas notikumi ir izraisījuši milzīgu sašutumu. (..) Izvērtējot jau iepriekšējo Rīgas domes rīcību, secinājām, ka nav ņemti vērā ne Valsts kontroles ieteikumi par "Rīgas satiksmes" tarifu noteikšanu, bijis prokurora brīdinājums par tā saucamo "nanolietu". Rīcība nav sekojusi," likumprojektu pamatoja Gerhards.
"Arī pagājušajā nedēļā nekāda darbība nenotika un "Rīgas satiksmes" valde atkāpās pati. Vakarā ieslēdzās Rīgas domes balsošanas mašīna. (..) Domei jānes atbildība par lēmumu pieņemšanu. Lēmumiem jābūt caurskatāmiem un publikas interesēs. Šeit ir runa par ilgstošu likumu nepildīšanu," skaidroja Gerhards.
Pirmdien Gerhards ieradās pie "Jaunās Vienotības", lai iepazīstinātu kolēģus ar sagatavoto likumprojektu. Ministrs tiksies arī ar Zaļo un zemnieku savienību, bet otrdien tikšanās notiks arī ar citām partijām
Gerhards esot saņēmis viennozīmīgu "Jaunās Vienotības" atbalstu, pēc sēdes atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Par likumprojekta tālāko virzību Gerhards runāja izvairīgi. "Viss ir atkarīgs no Saeimas procedūrām. Pārrunājām iespēju par steidzamību, kas nozīmētu divus lasījumus. Rīt vēlreiz prezentēsim argumentāciju un partijas varēs detalizētāk interesēties," sacīja ministrs.
Vēstīts, ka Kaspara Gerharda (NA) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.
Gerhardam šāda likumprojekta virzīšanu nedēļas nogalē notikušajā NA kongresā uzdeva paša partija. Lai gan pirms kongresa Gerhards medijiem teica, ka neredz iemeslu atlaist Rīgas domi un aicināja nevadīties pēc emocijām vien, pēc partijas uzdevuma viņš retoriku mainīja, sakot, ka vērtēs iespējas Rīgas domi atlaist.
Gerharda vadītā ministrija pēc masu medijos izskanējušās informācijas par "Rīgas satiksmi" ir sākusi situācijas izvērtēšanu, portālu "Delfi" informēja politiķa preses sekretāre Santa Vaļuma.
Tiesībsargājošās institūcijas ministrijai nav sniegušas informāciju, tāpēc tuvākajā laikā ministrija to pieprasīs pati, lai varētu pilnvērtīgi izvērtēt pašvaldības amatpersonu atbildību.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) uz Gerharda likumprojektu raugās skeptiski, jo neredz tam tiesisku pamatu. Viņš skaidroja, ka tiesiskums balstās taisnīgā un vienlīdzīgā pieejā, piebilstot, ka nav iespējams runāt tikai par Rīgu, ja ir tādi piemēri kā Jūrmalas pašvaldība, Ventspils pašvaldība un arī Daugavpils pašvaldība.
Tagadējais Rīgas domes sasaukums strādā kopš 2017. gada jūnija. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess ir par 2013. – 2016. gadā veiktajiem pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumiem.
Otrdien KNAB veica procesuālās darbības un vairāk nekā 30 kratīšanas, tostarp arī nu jau bijušā Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) dzīvesvietā. Pirmdien, 17. decembrī, Ameriks savas, partijas un Rīgas domes reputācijas vārdā atkāpās no vicemēra amata, taču turpinās darbu pašvaldībā kā ierindas deputāts.
Vēstīts, ka KNAB sāktajā kriminālprocesā apcietināti seši no septiņiem aizdomās turētajiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!