Gerharda plāns atlaist Rīgas domi nepārliecina ZZS; citas partijas optimistiskākas  (96)

Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pirmdien, 17. decembrī, noklausījās Gerharda prezentāciju par valdībā iesniegto RD atlaišanas likumprojektu, taču neguva pārliecību, ka tas ir pamatots.

"Mēs politiski saprotam situāciju un korupcijas ēnu pār Rīgas domi. Taču šim lēmumam ir jābūt atbilstošam Satversmei, tiesiskam un juridiski korektam. Gerharda kunga prezentētajos dokumentos nebija ne Tieslietu ministrijas atzinuma, ne kāds cits juridiskais pamatojums. Tāpēc nekādu lēmumu pieņemt nevarējām," portālam "Delfi" teica Krauze.

"Tas, kas Rīgā notiek, ir nepieņemami, bet, lai šādus lēmumus Saeima pieņemtu, tiem jāatbilst likumiem. Pretējā gadījumā varēs lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā. Šodien neredzējām atbilstoši sagatavotu dokumentu, kas juristiem radītu pārliecību, ka to nevarēs pārsūdzēt. ZZS pozīcija ir saņemt vairāk informāciju, lai var pieņemt lēmumu. Jāsagatavo juridiski korekti un ar juridisku pamatojumu. Ja pamatojuma nav un lēmums ir politisks, cilvēki varēs vērsties Satversmes tiesā," prognozēja Krauze.

"Atbildība politiķiem ir jāuzņemas. Amerika kungs to izdarīja. Bet politiskā atbildība un šis likumprojekts ir divas dažādas lietas," piebilda ZZS valdes priekšsēdētājs.

Pirmdien Gerhards tikās arī ar "Jaunās Vienotības" pārstāvjiem. Viņa likumprojekts pārliecināja ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, kurš projektam pauda "viennozīmīgu atbalstu".

Arī RD opozīcijā strādājošais Vilnis Ķirsis (V) norādīja, ka RD "korupcijas sērgu" var izskaust tikai atlaižot "korupcijas saēsto domi un pēc iespējas ātrāk izsludinot jaunas vēlēšanas Rīgā".

Lai gan ar pārējām 13. Saeimā ievēlētajām partijām Gerhards tikties plāno vien otrdien, tās jau tagad komentējušas valdībā iesniegto likumprojektu.

Darbu RD opozīcijā izbaudījušais Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns teica, ka likumprojekta virzībā viņa politiskais spēks ieņems aktīvu lomu. Viņš paredzēja, ka Rīgas domes vēlēšanas varētu norisināties vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām maija izskaņā. JKP līderis jau zināja teikt, ka ar citām partijām kopā nekandidēs, bet gan kā iepriekš – atsevišķi.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka jaunas Rīgas domes vēlēšanas notiktu 25. maijā.

"Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka vispirms politiskajam spēkam ir jāiepazīstas ar likumprojektu. "Mums ir jāvērtē konkrētais likumprojekts, ir zināmi nosacījumi likumā, kā un kādos gadījumos, uz kāda pamata var atlaist ar Saeimas lēmumu Rīgas domi. Mēs šo likumprojektu neesam redzējuši," skaidroja politiķis.

"Vērtēsim. Skaidrs, ka situācija Rīgas domē ir nobriedusi. Tur ir jārīkojas. Mēs nedrīkstam rīkoties pat ar labu nolūku ar prettiesiskām metodēm vai nepietiekami tiesiskām metodēm," uzsvēra "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Pavļuts.

Vēstīts, ka "Attīstībai/Par!" politiķis Artis Pabriks savā retorikā par likumprojektu bija krietni optimistiskāks, komentējot, ka "Ušakova dienas Rīgas mēra amatā ir skaitītas".

"Turpinot attīstīties korupcijas skandālam, nevar izslēgt, ka, vai nu ministram vai Saeimai vajadzēs lemt, kā mainīt politisko situāciju Rīgā, ja pati dome un mērs to nesapratīs," teica Pabriks.

Savukārt Saeimas "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Artuss Kaimiņš norādīja, ka, ja likumprojekts būs tiesiski argumentēts, tad politiskais spēks atbalstīs projektu.

Partijas "Saskaņa" komentāru par likumprojektu portāls "Delfi" vēl nav ieguvis.

Vēstīts, ka Gerhards pirmdien valdībā iesniedza nedēļas nogalē sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likumprojekta anotācijā pašvaldībai pārmesta nihilistiska attieksme pret tiesiskumu un rīdzinieku interešu apdraudēšana.

Vēstīts, ka Kaspara Gerharda (NA) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Gerhardam šāda likumprojekta virzīšanu nedēļas nogalē notikušajā NA kongresā uzdeva paša partija. Lai gan pirms kongresa Gerhards medijiem teica, ka neredz iemeslu atlaist Rīgas domi un aicināja nevadīties pēc emocijām vien, pēc partijas uzdevuma viņš retoriku mainīja, sakot, ka vērtēs iespējas Rīgas domi atlaist.

Gerharda vadītā ministrija pēc masu medijos izskanējušās informācijas par "Rīgas satiksmi" ir sākusi situācijas izvērtēšanu, portālu "Delfi" informēja politiķa preses sekretāre Santa Vaļuma.

Tiesībsargājošās institūcijas ministrijai nav sniegušas informāciju, tāpēc tuvākajā laikā ministrija to pieprasīs pati, lai varētu pilnvērtīgi izvērtēt pašvaldības amatpersonu atbildību.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) uz Gerharda likumprojektu raugās skeptiski, jo neredz tam tiesisku pamatu. Viņš skaidroja, ka tiesiskums balstās taisnīgā un vienlīdzīgā pieejā, piebilstot, ka nav iespējams runāt tikai par Rīgu, ja ir tādi piemēri kā Jūrmalas pašvaldība, Ventspils pašvaldība un arī Daugavpils pašvaldība.

Tagadējais Rīgas domes sasaukums strādā kopš 2017. gada jūnija. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess ir par 2013. – 2016. gadā veiktajiem pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumiem.

Otrdien KNAB veica procesuālās darbības un vairāk nekā 30 kratīšanas, tostarp arī nu jau bijušā Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) dzīvesvietā. Pirmdien, 17. decembrī, Ameriks savas, partijas un Rīgas domes reputācijas vārdā atkāpās no vicemēra amata, taču turpinās darbu pašvaldībā kā ierindas deputāts.

Vēstīts, ka KNAB sāktajā kriminālprocesā apcietināti seši no septiņiem aizdomās turētajiem.