Pēc 16 gadiem pieliek punktu strīdam par skandālos ierautu daudzmiljonu īpašumu Rīgā  (9)

2002. gadā Rīgas apgabaltiesa ierosināja tiesvedību pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasības pret "Anno", taču ar 2008. gada 22. janvāra valdības rīkojumu strīdus īpašums Brīvības ielā nodots valstij Finanšu ministrijas (FM) personā un nolemts uzdot to ierakstīt zemesgrāmatā, tādējādi nostiprinot tiesības uz īpašumu. Tāpat arī valdības rīkojums paredz, ka īpašums nav nododams privatizācijai. Arī civillietā IZM kā prasītāja aizstāta ar FM.

Prasītājs šajā lietā bija arī Rīgas Valsts tehnikums (RVT), bet trešā persona – "Jāņa Vīrs RVT izglītības atbalsta fonds", jo īpašumu Brīvības ielā 68 RVT 1940. gadā novēlējusi Līzai Vīrs, lai šādi uzturētu Jāņa Vīra fondu, kura līdzekļi izmantojami studentu vajadzībām. Saskaņā ar denacionalizācijas likumu tehnikums īpašumu pieprasījis 1994. gadā, un tiesa tolaik atzinusi IZM īpašuma tiesības.

Kā portālu "Delfi" informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, starp valsti, "Anno", kā arī trešo personu – "Jāņa Vīrs RVT izglītības atbalsta fonds", strīds bija par ar 1994. gada 17. jūnija nomas pilnvarojuma līguma atcelšanu, šī līguma atzīšanu par spēkā neesošu un SIA "Anno" izlikšanu no nekustamā īpašuma.

AT 2016. gada 29. septembrī prasību noraidīja. Otrdien šo spriedumu nemainīja arī AT Senāts, papildināja Kataja. Pēc Latvijas tiesu informācijas portālā pieejamās informācijas, arī pirmās instances tiesa – Rīgas apgabaltiesa – 2012. gadā prasību noraidījusi.

Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, IZM savulaik iesniedza prasību tiesā, vēloties panākt ar "Anno" noslēgtā īpašuma nomas un pilnvarojuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Savukārt "Anno" iesniedza pretprasību par tolaik 3 954 656 miljonu latu (5 626 968 eiro) zaudējumu piedziņu. Summu veidojot ieguldījumi ēkas uzturēšanā. "Anno" arī prasīja lauzt iepriekš noslēgtos nomas līgumus. Tiesa iepriekš nolēma izbeigt tiesvedību "Anno" pretprasībā par pilnvarojuma līguma laušanas dēļ negūtās peļņas atgūšanu.

Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās "firmas.lv" datiem, "Anno" 2017. gadā apgrozīja 311 314 eiro un gadu noslēdza ar 68 435 eiro peļņu. 80% uzņēmuma kapitāla kopš 2014. gada pieder SIA "Saules aptieka", bet 20% īpašniece ir Liene Rūdele, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Uzņēmuma valdē darbojas arī 1983. gadā dzimušais Artūrs Belēvičs.

Jau 1994. gadā par Brīvības ielas 68 nekustamā īpašuma – zemesgabala 1743 kvadrātmetru platībā, vienas piecu stāvu dzīvojamās ēkas un vienas sešu stāvu dzīvojamās ēkas – īpašnieci kļuva IZM.

Ēku īpašuma tiesības pierādot namīpašuma denacionalizācijas apliecība, bet zemes īpašuma tiesības apliecinātas ar atbilstošu Zemes komisijas lēmumu, aģentūrai LETA savulaik apliecināja IZM.

Apsaimniekošanas līgumu ar "Anno" IZM noslēdza 1994. gada 17. jūnijā, un tā firma uz 25 gadiem ieguva tiesības apsaimniekot ēku pēc saviem ieskatiem, gūt augļus, veikt uzņēmējdarbību īpašuma apsaimniekošanai, slēgt īres un nomas līgumus, kā arī citus saimnieciskus līgumus par īpašuma apsaimniekošanu.

Firmai arī bija noteikts pienākums ik gadu, pamatojoties uz attiecīgā gada apstiprināto bilanci, bet ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. aprīlim, pārskaitīt RVT 7000 latu vai naudas summu, kas ir ne mazāka kā 5% no īpašuma bilances vērtības, Jāņa Vīra fonda darbībai.

Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, ar šo īpašumu pirms 10 gadiem bija saistīta krimināllieta par mēģinājumu kukuļos saņemt tolaik rekordlielu summu – 80 000 latu (113 829 eiro).

Šajā lietā apsūdzības tika uzrādītas divām personām – kādreizējam RVT direktoram Dainim Markum un tehnikuma juriskonsultam Viktoram Skrebelim.

Savukārt KNAB tolaik lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu arī pret IZM valsts sekretāra vietnieku Andreju Cini, kurš uz izmeklēšanas laiku no darba pienākumu pildīšanas tika atstādināts, un Kārli Marku, taču prokurors Aldis Pundurs pret šīm abām personām krimināllietu izbeidza. Ar šādu prokurora lēmumu KNAB nebija apmierināts un vērsās pie augstāk stāvoša prokurora, lai aicinātu izvērtēt Pundura pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu par 80 000 latu kukuļņemšanu, izmantojot starpnieku, daļā, kurā aizdomās tika turēts Cinis.

KNAB vēstuli izvērtēja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajā departamentā, kurā tika pieņemts lēmums par Pundura lēmumu par lietas izbeigšanu daļā pret divām augstākminētajām personām atstāt spēkā.

Cinis tolaik pauda viedokli, ka šādu rezultātu – pret viņu izbeigto kriminālprocesu – uzskata par likumsakarīgu. Cinis sacīja, ka pār viņu "mestā aizdomu ēna" ir zudusi līdz ar lietas izbeigšanu.

Savukārt Markum apsūdzība bija uzrādīta par kukuļņemšanas mēģinājumu, bet Skrebelim – par uzkūdīšanu dot kukuli un starpniecību kukuļošanā mēģinājumu.

AT 2009. gadā atstāja spēkā spriedumu, ar kuru Markum par 80 000 latu kukuļa izspiešanu tika piespriests četru gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju. Skrebelim par uzkūdīšanu dot minēto kukuli un par minētās noziedzīgās darbības starpniecības mēģinājumu tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz četriem gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem un mantas konfiskācija.

Kā tolaik tika teikts lēmumā par lietas nodošanu tiesai, Markus apzināti prettiesiski pieprasījis no kādas "Anno" valdes locekles 100 000 latu (ap 142 287 eiro) kukuli, taču, tā kā šī persona nepiekrita šāda kukuļa apmēram, abas puses vienojās par 80 000 latu kukuli.

Skrebelis kā starpnieks saņēma no kādas personas tālākai nodošanai Markum kukuli, taču noziegumu līdz galam neizdevās izdarīt, jo drīz pēc naudas saņemšanas Skrebelis tika aizturēts. Pirmstiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Cinis un Markus rūpīgi izplānoja savas darbības, lai ar starpnieka palīdzību pieprasītu un saņemtu kukuli.

Prokuratūrā gan tolaik informēja, ka Skrebelis vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto, kā arī sniedzis detalizētas liecības par izdarīto un tādējādi sadarbojies procesa izmeklēšanā.

Tolaik tika vēstīts, ka Markus kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no toreizējās Tautas partijas (TP) deputātu kandidātu sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā. Pēc aizturēšanas viņš apturēja darbību TP, kā arī iesniegumā Centrālajai vēlēšanu komisijai un TP valdei solīja, ka ievēlēšanas gadījumā atteiksies no Saeimas deputāta mandāta. Markus netika ievēlēts.

2011. gadā TP kongresā tika nolemts likvidēt partiju.