Uz iekšlietu ministru posteni kandidēja arī Aldis Blumbergs un Sandis Ģirģens. Aicināts pamatot Gobzema kandidatūru, Zakatistovs teica, ka tā izvēlējusies frakcija. "Mums bija savi iekšējie apsvērumi. Tas ir viss, ko vēlos teikt."
Aicināts pastāstīt, kāpēc sēde ilgusi vairāk nekā trīs stundas, Zakatistovs teica, ka process bija demokrātisks. Lēmumi par atbalstu konkrētajiem cilvēkiem nav bijuši vienbalsīgi.
Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, kura pārstāvētais politiskais spēks kā vienu no savām prioritātēm iepriekš norādīja iekšlietas, žurnālistiem skaidroja, ka Gobzema kunga kandidatūra nav labāka par Jura Juraša (JKP) kandidatūru. Bordāns pauda, ka JKP savu vēlmi uzņemties rūpes par IeM vēlreiz apliecinās "Jaunajai Vienotībai", tiklīdz tas būs iespējams.
"Mēs esam runājuši ar valdības veidotājiem, ka mūs interesē ciešāka teikšana par finanšu nozari. Mēs meklēsim saites, kādā veidā mēs varam līdzdarboties, [taču] ne ministru līmenī, bet citādi. Saistībā ar nodokļu politikas veidošanu, un mūs ļoti interesē reģionālās attīstības jautājumi," teica Zakatistovs. Tas vēl būs sarunu jautājums, kas būs tie veidi, kā līdzdarboties.
Kaut sēde ilga vairāk nekā trīs stundas, "KPV LV" frakcijas vadītājs uz žurnālistu jautājumiem atbildēja vien aptuveni piecas minūtes. "Tiešām, kuru daļu no teikuma – "Es esmu pateicis visu, ko es vēlējos frakcijas vārdā" – jūs nesapratāt?" Zakatistovs taujāja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Centrālajā vēlēšanu komisijā pieejamā informācija liecina, ka labklājības ministra amatam nominētā Krapāne pirms kļūšanas par 13. Saeimas deputāti strādāja par Reģionālās pašvaldības policijas lietvedi un Ikšķiles novada domes administratīvās komisijas locekli.
2008. gadā Krapāne Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā ieguvusi Pirmsskolas izglītības skolotāja izglītību.
Savukārt Šmits pirms Saeimas vēlēšanām strādāja par Latvijas Zivrūpnieku savienības un biedrības "European Crabbing Association" prezidentu. Viņa vārds bija atrodams arī vairāku biedrību, organizāciju un uzņēmumu valdēs: SIA "Ekonomiskās informācijas birojs", Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienībā, Latvijas lobētāju asociācijā, biedrībā "Tautas laiks" un SIA "Šmits, Jēkabsons un Partneri". Zemkopības ministrijā viņš strādāja par Uzraudzības komitejas locekli.
Šmits 1998. gadā Latvijas Universitātē ieguva bakalaura grādu Politikas zinātnē, bet 2000. gadā Parīzes 11. Universitātē saņēma maģistra grādu starptautisko organizāciju diplomātijā.
Portāla "Delfi" apkopojumu par Alda Gobzema gaitām pirms kļūšanas par 13. Saeimas deputātu var lasīt šeit.
Jau ziņots, ka partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš partijai "KPV LV" piedāvāja uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. Šo piedāvājumu "KPV LV" vērtēja kā pieticīgu, taču konceptuāli atbalstāmu.
Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs atteicās nosaukt ministru amatu kandidātu vārdus, vien teica, ka uz iekšlietu ministra amatu kandidē trīs personas, uz labklājības ministra amatu divi kandidāti. Arī uz ekonomikas ministra amatu pretendē divi kandidāti, viens no tiem – Didzis Šmits.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Kariņš piedāvājis potenciālajiem sadarbības partneriem veidot valdību no pieciem politiskajiem spēkiem: "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Attīstībai/Par!", "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Tāpat "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts nācis klajā ar atbildības jomu sadalījumu. Līdz šim politiskie spēki šim piedāvājumam ir teikuši konceptuālu jāvārdu.
Jāatgādina, ka jau vienpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.
Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks 11. decembrī, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.
Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Viņu gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis nav nominējis kā premjera amata kandidātu. Pats Vējonis ir apliecinājis, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
