Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nākamgad izdosies pārliecināt Ministru kabinetu par nepieciešamību atlaist Rīgas domi, Saeimai par kādas pašvaldības atlaišanu būs iespēja lemt jau trešo reizi kopš neatkarības atjaunošanas.
Atjaunotajā Latvijas Republikā pirmā pašvaldības atlaišana notika 2003. gadā, kad astotā Saeimas sasaukuma deputāti nolēma atlaist Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomi.
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija Ivara Gatera sagatavotajā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Rendas pagasta padomes sēdēs ilgstoši nepiedalījās vairāk nekā puse deputātu. Tāpēc pašvaldība nevarēja ne pieņemt budžetu, ne kādus citus lēmumus.
Pašvaldību pārraudzības departamenta direktore Fatma Frīdenberga tolaik skaidroja, ka uz sēdēm pārtrauca nākt opozīcijas deputāti, tādējādi paužot attieksmi par viņu ierosinājumu neņemšanu vērā.
2008. gadā devītais Saeimas sasaukums izšķīrās par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. Pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna sagatavotajā likumprojekta anotācijā rakstīts, ka pagasts neievēroja iedzīvotāju intereses.
Proti, ministrija vairākkārt konstatējusi 2005. gadā ievēlētās Ķekavas pagasta padomes darbā normatīvo aktu pārkāpumus teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā. Ministrija aplēsa, ka padomes pārkāpumi ir nodarījuši zaudējumus vismaz 67 miljonu latu apmērā.
Likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus. Ja dome atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē.
Domi var atlaist arī tad, ja divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās tā nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas. Kā arī, ja dome nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.
Likums nosaka, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai konkrētās domes atlaišanas likumu.
Vēstīts, ka Kaspars Gerhards (NA) valdībā iesniedza likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurā pārmet mēra Nila Ušakova (S) vadītajai pašvaldībai nihilistisku attieksmi pret tiesiskumu, nepotismu un citus pārkāpumus.
Pret Gerharda plānu iestājās Zaļo un zemnieku savienība, kas likumprojektā nesaskatīja juridisku pamatojumu Rīgas domes atlaišanai. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) valdības sēdē otrdien, 18. decembrī, noraidīja Gerharda ieceri iekļaut likumprojektu Ministru kabineta dienaskārtībā. Nākamā iespēja šo likumprojektu skatīt valdībā būs tikai 2019. gadā.
Ušakovs likumprojektu nosaucis par Nacionālās apvienības šovu, pārmetot Gerhardam nekonsekvenci. Proti, sestdienas rītā ministrs žurnālistiem stāstīja, ka neredz pamatu atlaist Rīgas domi. Taču, kad viņa partija kongresā izlēma par šāda likumprojekta virzīšanu, Gerhards retoriku mainīja un nedēļas nogalē likumprojektu uzrakstīja.
Nacionālās apvienības kongress 15. decembrī notika pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" korupcijas skandāla laikā. Ierosinājumu atlaist domi izteica bijušais pašvaldību lietu ministrs Einārs Cilinskis (NA), norādot, ka, lai būtu iespējams atvēlēt pienācīgus līdzekļus inovācijām un sociālajai sfērā, ir jātiek galā ar korupciju.
Tagadējais Rīgas domes sasaukums strādā kopš 2017. gada jūnija. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess ir par 2013. – 2016. gadā veiktajiem pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumiem.
Otrdien KNAB veica procesuālās darbības un vairāk nekā 30 kratīšanas, tostarp arī nu jau bijušā Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) dzīvesvietā. Pirmdien, 17. decembrī, Ameriks savas, partijas un Rīgas domes reputācijas vārdā atkāpās no vicemēra amata, taču turpinās darbu pašvaldībā kā ierindas deputāts.
Vēstīts, ka KNAB sāktajā kriminālprocesā apcietināti seši no septiņiem aizdomās turētajiem.