Kariņš pēc tikšanās ar prezidentu teica, ka šīs nedēļas laikā viņš ir ieguvis "stabilas 50 balsis Saeimā". Būtu bijušas arī 66 balsis, taču mēs uzkārāmies uz viena kandidāta - Alda Gobzema (KPV LV), atzina politiķis.
Atsaucoties uz iepriekš pausto aicinājumu skaidrot savu negatīvo attieksmi pret Gobzemu, Kariņš pauda, ka viņa iebildumi pret Gobzemu nav personīgi. "Taču, Latvijai viens no izaicinājumiem ir sakārtot finanšu sektoru. Lai to izdarītu, mums ir nepieciešams iekšlietu ministra kandidāts ar lielisku reputāciju," sacīja Kariņš.
Viņš arī uzsvēra, ka šīs nedēļas laikā izdevies izdarīt ļoti daudz un "Vienotības" vadība turpināšot strādāt, lai tiktu izveidota jaunā valdība. Vaicāts, vai tas nozīmē, ka viņš atsauc premjera amata nomināciju, Kariņš tikai norādīja, ka viņš neatsakās vai piesakās, viņš turpināšot strādāt.
Kariņš ir pārliecināts, ka valdība jāveido sešām partijām.
"Iepriekšējā nedēļā notika konsultācija starp politiskajām partijām, un politiskās partijas izteica gatavību mēģināt vienoties par vienu Ministru prezidenta [amata] kandidātu. Šajās konsultācijās arī izskanēja Krišjāņa Kariņa vārds," situāciju raksturoja prezidents. Viņš izteica pateicību gan Kariņam, gan "Jaunajai Vienotībai", kas šo nedēļu izmantojusi, lai tiktos ar politiskajiem spēkiem un rastu kopsaucējus.
"Tas, protams, līdz galam varbūt vēl nav izdevies," secināja prezidents. Vējonis pauda, ka, viņaprāt, ir svarīgi izmantot Ziemassvētku laiku, kad ir īpaša atmosfēra, lai politiskie spēki turpinātu savstarpējās sarunas, lai nonāktu līdz kopsaucēja un vienam vienotam kopsaucējam, kuram būtu parlamenta balsu vairākums.
"Pēc Ziemassvētkiem es plānoju tikties ar politisko partiju pārstāvjiem, lai runātu par to progresu, kas ir noticis viņu savstarpējā komunikācijā," norādīja Vējonis.
Vējonis uzskata, ka valstī politiskās krīzes nav un ka parlamentā ievēlētie politiskie spēki ir spējīgi panākt vienošanos, lai kopīgi strādātu. Prezidents uzskata, ka nespēja vienoties "vēl vairāk graus ticību politiskajām partijām".
"Pašām politiskajām partijām ir, pirmkārt, jābūt ļoti aktīvām savstarpēji runājot, jo mēs tās esam ievēlējuši, tās pārstāv mūsu intereses parlamentā, un tā ir arī partiju atbildība – atbildīgi rīkoties ar tām doto uzticības mandātu," uzsvēra valsts augstākā amatpersona.
Vēstīts, ka Valsts prezidents Vējonis piektdien pusdienlaikā tikās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu. Pēc tikšanās Vējonis sniedza paziņojumu presei un sabiedrībai.
Jāatgādina, ka jau vienpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.
Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks 11. decembrī, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.
Līdz šim valdības veidošanu bija uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Viņu gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis nebija nominējis kā premjera amata kandidātu. Pats Vējonis gan iepriekš apliecināja, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam. Taču, ja tas neizdosies, premjera amata kandidātu prezidents meklēs ārpus Saeimas.
Sākotnēji potenciālie sadarbības partneri cerīgi lūkojās uz Kariņa centieniem izveidot valdību, taču partijas "KPV LV" lēmums iekšlietu ministra amatam nominēt Aldi Gobzemu ("KPV LV") samazināja izredzes "Jaunās Vienotības" līderim valdību izveidot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
