Igaunijā un Lietuvā, kur obligātā veselības apdrošināšana ieviesta jau pirms daudziem gadiem, formālais neapdrošināto iedzīvotāju skaits varētu būt aptuveni 5 – 6%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati. "Nedaudz riskēju, bet prognozēju, ka (arī Latvijā) būs ne vairāk par 5 %," portālam "Delfi" atzīst iestādes pārstāvis Edgars Labsvīrs. Jauno kārtību, kas ieviesīs ļoti būtiskas izmaiņas – pacientus dalīs apdrošinātajos un neapdrošinātajos, Latvija izjutīs jau pēc dažām dienām.
No nākamā gada 1. janvāra iedzīvotāji varēs saņemt pilnu (kā šobrīd) vai pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Piemēram, neapdrošinātie nevarēs vairs doties uz valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu, plānveida ārstēšanos slimnīcā vai iegādāties valsts kompensējamās zāles, to varēs darīt tikai par maksu.
Portāls "Delfi" skaidro, kā jaunā kārtība izpaudīsies – kādus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems apdrošinātie, kādus no 1.janvāra nevarēs saņemt neapdrošinātie, un kā viņiem iekļauties apdrošināšanas sistēmā.
Pacientu un jo īpaši ārstu uzmanībai NVD pārstāvis Labsvīrs uzsver: "ja ar 1. janvāri kādu tehnisku traucējumu dēļ ir problēmas jaunajā reģistrā, tad viss turpinās pēc vecās kārtības – ārsti skatās esošo pakalpojumu saņēmēju reģistrā un tos, kuriem šodien sniedz pakalpojumu, uzskata par apdrošinātiem". Proti, tehnisku problēmu gadījumā pacientus neiedalīs apdrošinātajos un neapdrošinātajos, pienāksies pilnais pakalpojumu grozs.
Cik daudz neapdrošināto, nav zināms
"Nav labi, ka mēs kā valsts neapzināmies, cik daudz cilvēku būs ārpus sistēmas," portālam "Delfi" saka Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska.
Tomēr, cik daudz būs neapdrošināto mūsu valstī, NVD darbinieki nevar atbildēt.
"Igaunijā jau 20 gadi pagājuši, bet arī viņi nevar pateikt, cik tur šobrīd dzīvo cilvēki, kas nav apdrošināti. Tā kā robežas ir atvērtas, ne par visiem iespējams pateikt, vai viņi vispār ir valstī. Igaunijas pieredze liecina, ka visvairāk neapdrošināto ir jaunieši vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Vislielākā iedzīvotāju grupa, kura mūs uztrauc, ir neformālie bezdarbnieki – cilvēki, kuri dzīvo laukos un par kuriem valsts vienkārši nezina, viņi nav šajā sociālās drošības tīklā," skaidro Labsvīrs.
Savu statusu uzzināsi 1. janvārī
Vai esi apdrošināts vai neapdrošināts, ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināt varēs vien 1. janvārī. "Pamata plāns ir tāds, ka ar 1. janvāri gan pats iedzīvotājs, gan katra ārstniecības persona e-veselības portālā varēs noskaidrot konkrēti iedzīvotāja statusu. Pamata statusi ir divi – vai pienākas pilnais grozs vai pienākas pamata grozs," stāsta NVD pārstāvis Labsvīrs.
Proti, strādājošie, kuri nepieder kādai no 21 atbrīvoto kategorijas (tām pieder, piemēram, pensionāri, bērni, reģistrētie bezdarbnieki, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti u.c.) un šogad nebūs maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai veikuši brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas, par valsts naudu nesaņems virkni veselības aprūpes pakalpojumu.
Automātiski apdrošināti būs legālie darba ņēmēji – sociālo iemaksu veicēji un personas, kuras apdrošinās valsts. Tā ir 21 iedzīvotāju grupa. Pilns saraksts atrodams šeit – Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā infografikā:
Tā kā valsts automātiski apdrošināto loks ir plašs, piemēram, tam pieder arī tāda iedzīvotāju grupa kā "viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz 7 gadiem vai vismaz 3 bērnus vecumā līdz 15 gadiem," NVD norāda, ka ir sarežģīti aprēķināt potenciāli neapdrošināto personu iespējamo skaitu. Piemērs: mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs nestrādā vispārējā nodokļu režīmā, taču audzina bērnus attiecīgajā vecuma grupā, un līdz ar to ir no valsts puses apdrošināts.
Kas grozā neapdrošinātajam un kas apdrošinātajam
Iedzīvotāji, kuri no 2019. gada 1. janvāra nebūs apdrošināti, būs tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pamata grozu. Kas ir pamata grozā, aprakstīts VM sagatavotajā infografikā:
Kā jaunā kārtība izpaudīsies dzīvē no 1. janvāra? Piemēram, ja neapdrošinātais pacients dosies pie sava ģimenes ārsta uz vizīti, tāpat kā līdz šim viņam būs jāmaksā 1,42 eiro pacienta iemaksa, jo šo pakalpojumu, proti, primāro aprūpi visiem neatkarīgi no statusa joprojām finansēs valsts. Par valsts naudu ārsts varēs nozīmēt analīzes, arī virkni izmeklējumu.
"Arī pietiekami dārgus izmeklējumus, piemēram, datortomogrāfiju, ja ģimenes ārstam nav nepieciešama speciālista datu interpretācija. Ja to dara pats, var nosūtīt," stāsta NVD pārstāvis Labsvīrs.
Taču ģimenes ārsts vairs nevarēs par valsts naudu nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista uz konsultāciju. "Redzot e-veselības portālā statusu, ka pacientam pienākas pamata grozs, ģimenes ārsts informē: "re, kur ir nosūtījums, bet ņemiet vērā, ka jūs pierakstieties uz pakalpojumu, par kuru būs jāmaksā pēc (maksas pakalpojumu) cenrāža,"" skaidro Labsvīrs. Tāpat arī vairs nevarēs iegādāties kompensējamās zāles ar valsts līdzfinansējumu.
Tas gan neattiecas uz psihiatrijas, onkoloģijas, vairāku infekcijas slimību un diabēta pacientiem, viņi arī turpmāk varēs saņemt pilnu pakalpojumu grozu.
Slimnīcā nokļūstot neatliekamā stāvoklī, ārstēšanu arī neapdrošinātajiem pacientiem tāpat kā šobrīd apmaksās valsts, pacientam samaksājot vien pacienta iemaksu. "Ja neatliekams, tad neatliekams līdz izrakstīšanai," saka NVD pārstāvis.
Taču statuss būs svarīgs plānveida programmās slimnīcās, tur neapdrošinātie par valsts naudu vairs nevarēs saņemt to, ko līdz šim. "Uz slimnīcām apdrošināšana attiecas pārsvarā plānveida programmās, piemēram, attiecībā uz endoprotezēšanu, izgulējumiem," norāda Labsvīrs.
Pilnais pakalpojumu grozs, ko varēs baudīt apdrošinātie pacienti, savukārt būs tāds pats, kāds ir šobrīd. Tas nebūs pilnāks. Šis grozs aprakstīts VM sagatavotajā infografikā:
Kā iekļauties apdrošināšanas sistēmā, ja nestrādā vispārējā nodokļu režīmā vai nepieder no iemaksām atbrīvotajām iedzīvotāju grupām? Valsts piedāvātais ceļš ir brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas.
Veselības apdrošināšanas iemaksa par 2018. gadu ir 51, 60 eiro jeb 1 % no minimālās mēnešalgas gada apmēra, par 2019. gadu – 154, 80 eiro jeb 3% no minimālās mēnešalgas gada apmēra), bet 2020. gadā – 258 eiro jeb 5 % no minimālās mēnešalgas gada apmēra.
Veselības apdrošināšanas iemaksu par 2019. gadu var veikt vienlaicīgi ar maksājumu par 2018. gadu vai arī atsevišķi 2019. gadā, piemēram, janvāra sākumā, norāda NVD. Veicot abas apdrošināšanas iemaksas vienlaicīgi, kopā ir jāmaksā 206,40 eiro.
Ja pacients, piemēram, janvāra sākumā konstatē, ka nav apdrošināts un viņam šogad nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, ko vairs nevar saņemt, jāsamaksā ne tikai par 2019.gadu, bet arī par 2018.gadu.
Līdz Ziemassvētkiem brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veiktas aptuveni 400 tūkstošu eiro apmērā, liecina NVD dati. Maksājumu veikuši nedaudz vairāk nekā 3000 iedzīvotāju.
Politiķi, kuri atbalstījuši jauno kārtību, iepriekš uzsvēruši, ka ļoti svarīgi cilvēkiem ir "zināt un legalizēt savu statusu". Proti, ja persona ir bez darba, noteikti ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam, tā iekļaujoties valsts apdrošināto lokā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
