Viņš gan uzsvēra, ka šobrīd "tas nav mans jautājums, tas ir koalīcijas jautājums". Tieši koalīcijas partijām vispirms esot jāvienojas par valdību un tad jāskatās pēc valsts prezidenta amata kandidāta.
Levits atzina, ka tad, ja koalīcija vienotos par viņa uzrunāšanu Valsts prezidenta amatam, viņš "noteikti šo iespēju pārdomātu".
Viņš akcentēja, ka šoreiz būtiski ir tas, ka Valsts prezidenta vēlēšanas būs atklātas, tāpēc "muldēšana" ir mazāk iespējama nekā iepriekšējās reizēs, kad valsts augstāko amatpersonu vēlēja aizklāti. Levita skatījumā šoreiz process būs demokrātiskāks un atklātāks, līdz ar to kandidāti varētu būt vairāk motivēti pretendēt uz augsto amatu.
Vaicāts, vai jūt sevī aicinājumu būt par Valsts prezidentu, Levits atbildēja, sakot, ka tas nav aicinājuma jautājums.
Jau vēstīts, ka tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis prezidenta amatā stājās 2015. gada jūlijā, kas nozīmē, ka Saeimai šogad būs jāvēlē Valsts prezidents. Vējonis gan var pretendēt uz otru pilnvaru termiņu šajā amatā.
Saeima pērn oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, nosakot, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti. Izmaiņas Satversmē stājās spēkā šā gada 1. janvārī.
Šīs idejas iniciatoriem iepriekš vairākus gadus nebija izdevies gūt atbalstu atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā.
Tomēr 13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā attiecīgie grozījumi saņēma nepieciešamo atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
