Tā kā oficiālās svētku un atzīmējamās dienas ir noteiktas ar likumu, to skaits mainīties var tikai, mainoties likumam, taču ik gadu mainās to svētku dienu skaits, kuras iekrīt darbadienā, padarot to par brīvdienu. Vienīgā oficiālā svētku diena, kas nav katru gadu, – Dziesmu un deju svētku noslēguma diena. Tāpat jāņem vērā, ka atsevišķu svētku iekrišana sestdienā vai svētdienā tāpat rezultējas papildu brīvdienā, jo likumā noteikts: ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.
Likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām Latvijā teikts, ka par svētku dienām ir noteikts 1. janvāris – Jaungada diena, kas šogad iekrita otrdienā, padarot gada pirmo darba nedēļu vien trīs dienas garu.