Ņemot vērā iespējamās koalīcijas partiju ideoloģiskās pretrunas, jaunā valdība nebūs spējīga strādāt ilgtermiņā, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Viņš norādīja, ka partijām līdz valdības izveidošanas brīdim vēl ejams tāls ceļš un problēmas varētu radīt valdības deklarācijas veidošana. "Matemātiski viņiem balsis sanāk, taču vienoties par deklarācijā iekļaujamajiem darbiem būs grūti, jo ir bijuši daudzi pretrunīgi solījumi," sacīja Krauze.
Politiķis norādīja, ka, piemēram, Jaunā konservatīvā partija esot devusi neizpildāmus solījumus, kā piemēru minot "3x500" plāna ieviešanu, kas paredzēja, ka minimālā alga, neapliekamais minimums algām un pensijām būs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro jau no 2019. gada. "Tam vajag vismaz miljardu eiro un tas ir nereāli," teica Krauze.
Vērtējot iespēju strādāt opozīcijā Krauze solīja, ka rūpīgi sekos līdzi notiekošajam un nepieļaus "nekādus izzagšanas mēģinājumus".
Lai partija "KPV LV" turpinātu iesaistīties valdības veidošanas procesā, viena no prasībām bija Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadības uzticēšana kādam "KPV LV" pārstāvim. Tas nozīmē, ka amats būs jāatstāj līdzšinējām zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS). Krauze sacīja, ka viņam pagaidām nav skaidra motivācija šādam "KPV LV" lūgumam, taču, viņaprāt, "korekti būtu kādu amatu atstāt arī opozīcijai, lai tā ir spējīga pārstāvēt savu vēlētāju intereses".
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šonedēļ vēl nenominēja jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7. janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar "Jaunās Vienotības" politiķi Krišjāni Kariņu.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Šo partiju pārstāvji Valsts prezidentam esot apliecinājuši, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu", kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
