Pareizticīgo metropolīts: lielākais šķērslis uz iekšējo mieru ir patmīlība  (50)

Aleksandrs uzsvēra, ka Kristus piedzimšana iezīmēja visas cilvēces pestīšanas sākumu. "Mēs esam aicināti būt Kunga mācekļi. Tikai Kristū mēs varam iegūt iekšējo mieru. Pats lielākais šķērslis šajā ceļā ir mūsu patmīlība," uzsvēra metropolīts.

Patmīlība un egoisms ir naids pret Dievu un tiešs Evaņģēlija pārkāpums, uzsvēra garīdznieks, mudinot ikvienu būt saprātīgiem un vērsties pie Dieva ar sirsnīgu lūgšanu, kļūstot par viņa sekotājiem un esot uzticamiem evaņģēliskās mācības pildītājiem.

Aleksandrs pauda, ka bieži dzirdam aicinājumus uz ārējo brīvību, taču šāda brīvība tikai noved cilvēku pie izlaidības un visatļautības. Garīdznieks uzsvēra, ka Kristus aicina cilvēkus uz patieso brīvību - iekšējo brīvību no dusmām, naida, lepnības, patmīlības, skaudības, alkatības un godkāres. "Tas viss un jebkāda nepatika pret tuvāko dara mūs aizvērtus Svētā gara žēlastības darbībai,' teica Aleksandrs, mudinot atvērt sirdis dievišķajai svētībai un dot vietu sirdī ikvienam cilvēkam, kuru satiekam savā dzīves ceļā.

Ticīgs kristietis ir tas, kurš mielo savu dvēseli un sirdi ar pastāvīgu lūgšanu un Evaņģēlija vārdu, rodot tajā mūsu pestīšanu, akcentēja ALeksandrs, novēlot, lai šī "dzīves grāmata" kļūtu par gaismas avotu, kas apgaismo cilvēku zemes ceļu. "Mācīsimies vadīties pēc svētajiem rakstiem, lai šīs pasaules gudrība neaptumšo mūsu garīgo redzi, ar sevi neaizsedzot Bētlemes alu, kur uz visšķīstās jaunavas rokām dus pirmsmūžīgais bērns Kristus," mudināja Aleksandrs.

Garīdznieks uzsvēra, ka šajā nemierīgajā laikā īpaši kristiešiem tiek prasīta īpaša skaidrība, uzcītīga lūgšana, Kristus mīlestības un mierinājuma gaismas nešana.

Aizvadītajā gadā tika svinēta Latvijas valsts neatkarības simtgade. "Mēs esam pateicīgi Latvijas valstij par mūsu ticības brīvību, par iespēju celt mūsu dievnamus un garīgās izglītības iespēju.

Aleksandrs mudināja lūgt Jēzu Kristu un būt pateicīgiem viņam par "daudzajām un nepārtrauktajām labdarīšanām mums, necienīgajiem". Lai kungs dāvā mums savu žēlastību, lai pasargā vienotībā mūsu svēto baznīcu, mūsu valsti un tautu, un katru no mums veselībā un labklājībā, mierā un mīlestībā, novēlēja Aleksandrs.

Kā ziņots, pirmdien pareizticīgie un vecticībnieki Latvijā svin Ziemassvētkus - Kristus piedzimšanas svētkus.

Dievišķo liturģiju Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs kalpoja jau aizvadītajā naktī.

Rietumu kristīgajā baznīcā Ziemassvētki tiek svinēti 25. decembrī un 26. decembrī. Pareizticīgo baznīca seko Jūlija Cēzara kalendāram, tāpēc pirmie Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī. Latvijā ir aptuveni 400 000 tādu konfesiju pārstāvju, kuri Ziemassvētkus svin šodien.

Jautājums par oficiālas brīvdienas ieviešanu arī pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos, neskatoties uz vairākkārtēju aktualizēšanu, aizvien nav atrisināts, ierosinājumam līdz šim negūstot parlamenta vairākuma atbalstu.