Kariņš: ja šo valdību izveidos, tas būs bezprecedenta gadījums  (96)

Kariņš pēc nominācijas saņemšanas skaidroja, ka viņa mērķis divu nedēļu laikā ir "pieslīpēt valdības deklarāciju". Politiķis uzsvēra, ka šajā laikā nav iespējams pagūt izstrādāt tā saucamo valdības rīcības plānu. Pati deklarācija būs vairāk politisks dokuments, kurā pieci politiskie spēki vienosies par galvenajiem darāmajiem darbiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka termiņš noteikts, jo citādi process varētu ievilkties, savukārt tas valstij nenāktu par labu. "Mums ir jāvirzās uz priekšu, ir vairāki jautājumi, kuri nav atliekami. Piemēram, tas pats "Moneyval" ziņojums," skaidroja Kariņš.

Runājot par topošo valdības deklarāciju, politiķis norādīja, ka katrs ministra amata kandidāts būs atbildīgs par savas nozares sadaļu dokumentā. "Protams, tas darbs, diskusijas, kas līdz šim ir notikušas starp partijām, būs labs pamats, lai šo darbību veiktu," atzina Kariņš.

"Ja izdosies izveidot šo valdību, tas laikam būs bezprecedenta gadījums, ka Saeimas vismazākā frakcija tiek aicināta veidot valdību," skaidroja premjera amata kandidāts.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu nolēmis uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).

Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ieva Krapāne ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).

Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).

Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).

Valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notikt balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa vadītajai valdībai.

Jāatgādina, ka jau četrpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.