Kā skaidroja Kariņš, "ar vienu otru" ministra amata kandidātu viņš pirmdien ticies pirmo reizi, taču kopumā pirmais iespaids par topošo komandu ir pozitīvs. Īpaši "Jaunās Vienotības" līderis izcēlis topošo partneru vēlmi meklēt kopsaucējus. Kā uzsvēra Kariņš, lai izveidotu valdību, vienīgais veids virzīties uz priekšu – ir meklēt kopsaucējus.
Pirmos rezultātus, kā ar kopsaucēju meklēšanu veiksies ministru amatu kandidātiem, varēs redzēt jau piektdien, kad pulksten 10 ir paredzēta visu potenciālo sadarbības partneru tikšanās, lai pārrunātu valdības deklarācijas melnrakstu.
Plānots, ka darbs pie valdības deklarācijas turpināsies arī nākamajā nedēļā.
Kā norādīja Kariņš, pirmdien politiskie spēki nav pieteikuši jaunas prasības attiecībā uz valdības veidošanu.
Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ir gatava valdības veidošanas sarunās turpināt meklēt risinājumus, kā stiprināt demogrāfiju kā nākamās valdības prioritāti, tas izriet no partijas valdes priekšsēdētāja Raivja Dzintara sacītā.
Kariņš, komentējot Dzintara iepriekš pausto, atgādināja, ka visas partijas ir piekritušas partijas "KPV LV" prasībai atteikties no jaunā demogrāfijas lietu ministra amata veidošanas. "Jaunās Vienotības" līderis skaidroja, ka valdības deklarācija ir paredzēta īpaša sadaļa demogrāfijai, savukārt, ja kāds uzstāj uz Ministru kabineta paplašināšanu, tad ir jārunā ar "KPV LV", kas iepriekš pret to iebilda.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Kariņu nolēmis uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.
Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī NA, Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).
Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ieva Krapāne ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).
Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).
Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).
Valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa vadītajai valdībai.
Jāatgādina, ka jau četrpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.