Kā samazināt pieaugošo, ilgstoši slimojošo cilvēku skaitu darbspējīgā vecumā, Veselības ministrijai (VM) nav mērķtiecīgu risinājumu – to revīzijā par rehabilitācijas pakalpojumu jomu secinājusi Valsts Kontrole (VK). Turklāt, tā kā nozares ministrijai nav datu ne par pacientu rehabilitācijas vajadzībām, ne rehabilitācijas procesā panāktajiem rezultātiem, nav iespējas izvērtēt, vai rehabilitācijai izlietotie valsts līdzekļi ir bijuši efektīvi.
"Mēs arī paužam bažas – ņemot vērā izmaiņas, kas stājas spēkā šogad ar divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešanu, vispār nav skaidrs, kādā veidā rehabilitācija būs pieejama samazinātā groza saņēmējiem. Mēs uzskatām, ka riski un personu ar invaliditāti skaits valstī varētu pieaugt," tā par valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu saka Inga Vārava, VK padomes locekle un Revīzijas departamenta direktore.
VK atgādina, ka agrāka rehabilitācijas uzsākšana ir viens no instrumentiem, lai cilvēks pēc slimības iespējami ātrāk varētu atgriezties darbā. Tomēr revīzijā konstatēts, ka pacienti darbspējīgā vecumā nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus nesaņem gana ātri. Turklāt no kopējā ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaita tikai 8 % cilvēku strādā. Pieaug arī slimības pabalstu saņēmēju skaits, kuriem saslimšana ilgst vairāk par pusgadu, un personu skaits, kuriem darbnespējas lapā norādīts cēlonis "arodslimība".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
