Delfi foto misc. - 54975
Foto: AFP/Scanpix
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien nolēma virzīt otrajam lasījumam Ieroču aprites likumprojekta normu, kas paredz, ka Valsts policija izsniedz medībām paredzēta ieroča glabāšanas atļaujas uz nenoteiktu laiku, nodrošinot, ka atļaujas pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.

Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā likumprojektā iekļauta norma, kas paredz, ka ieroča glabāšanas atļaujas, ieroča nēsāšanas atļaujas, kolekcijas atļaujas un Eiropas šaujamieroču apliecības Valsts policija izsniedz uz pieciem gadiem.

Apvienojot medniekus pārstāvošo organizāciju un Saeimas deputāta Mārtiņa Staķa (AP) priekšlikumus, komisija šodien nolēma minēto normu izteikt citādā redakcijā. Proti, ka VP izsniedz ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, kolekcijas atļaujas un Eiropas šaujamieroču apliecības uz pieciem gadiem, bet medību lietojumam - uz nenoteiktu laiku, nodrošinot, ka atļaujas pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.

Latvijas Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks komisijā sūdzējās par administratīvo slogu, pārskatot medniekiem izsniegtās ieroču atļaujas. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš norādīja, ka ministrija domā par procedūru pārskatīšanu, taču vispirms nepieciešams atrast risinājumu un pēc tam sameklēt tam vajadzīgo finansējumu. Naudu datu bāžu uzlabošanai varētu prasīt valdībai vai arī pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem.

IeM sagatavotajā likumprojektā vairākās normās noteikts, ka ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi attiecas uz personām, kas iesaistītas kriminālprocesos. Latvijas Mednieku asociācija rosināja likumprojektā iekļaut priekšlikumu, ka ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi attiecas tikai uz tiem kriminālpārkāpumiem, kas vērsti pret personas veselību, dzīvību, sabiedrības drošību vai valsts iekārtu.

Asociācijas vadītājs Barviks argumentēja, ka personas dzīvē pieļauj dažādus netīšus noziegumus, bet Latvijā kriminālprocesu izmeklēšana ilgstot gadiem un personām nav iespējams šajā laikā likumīgi izmantot šaujamieročus. Iekšlietu ministrijas pārstāvji gan argumentēja, ka šādas normas ieviešana ir politiska izšķiršanās, taču minēto ierosinājumu nepieciešams precizēt.

Ņemot vērā minēto, komisija asociācijas priekšlikumu neatbalstīja, taču ierosināja iesaistītajām pusēm vēlāk sagatavot savu redzējumu par problēmas risinājumu.

Kopumā uz otro lasījumu jaunajam likumprojektam iesniegti 95 priekšlikumi. Kopš pagājušā gada nogales komisija vairākās sēdēs paspējusi izskatīt 72 priekšlikumus. Likumprojekta vērtēšanu komisija varētu turpināt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē komisija arī atbalstīja likumprojekta normu, kas paredz 16 gadus veciem pusaudžiem tiesības medībās izmantot šaujamieroci. Sākotnēji tika rosināts to atļaut no 14 gadu vecuma.

Jaunajā Ieroču aprites likumprojektā kopumā paredzētas stingrākas normas šaujamieroču un militāro simulācijas spēļu ieroču regulējumā. Likumprojekts nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvas. Lai arī likumprojekta ieviešana nesokas raiti, un ir sākta pārkāpuma procedūra, Latvijai no Eiropas Savienības (ES) sankcijas patlaban netiks piemērotas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!