"Tad drīzāk valdību vai nu neizveidos, vai arī ilgstoši tā nestāvēs, jo nebūšu ar mieru strādāt kā tehnisks premjers," intervijā žurnālam sacījis politiķis, piebilstot, ka Ministru kabinets spēs turēties tik ilgi, cik vien ministri būs gatavi ar viņu sadarboties.
Kariņš tic, ka viņam izdosies izveidot valdību, jo, strādājot EP, politiķis ilgstoši esot spējis sekmīgi virzīt idejas un likumus, atrodot vairākumu, kas atbalstītu nevis viņu personīgi, bet gan piedāvātos risinājumus. Ja izdosies izveidot valdību, Kariņš centīšoties strādāt ar partneriem kā līdzvērtīgiem - strādāt ar, nevis pret.
Vaicāts, kāpēc labprātāk gribētu izveidot sešu, nevis piecu partiju valdību, ja vien tas būtu iespējams, Kariņš skaidrojis, ka sešu nosacīti labēji centrisko politisko spēku koalīcijā domstarpības vairāk izlīdzinātos, un "ironiskā kārtā būtu vieglāk virzīties uz priekšu, ja ir vairāk to cilvēku virtuvē".
Plašāk komentējot Jaunās konservatīvās partijas nevēlēšanos sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš tēlaini atzinis, ka agrāk redzēja lietas melnas un baltas, bet, kļūstot vecākam, pamatā visu redz pelēko toņu gammā. "Esmu sapratis, ka absolūti spriedumi var arī izrādīties drusku tuvredzīgi. Tāpēc gribēju sešas partijas, jo ar līdzīgi sadalītām balsīm pretrunas ir vieglāk novadīt, ja visi ir iekšā."
"Tagad būs tā, ka "Saskaņa" būs opozīcijā un ZZS būs opozīcijā. Par "Saskaņu" es saprotu, viņu saikne ar Krievijas valdību oficiāli nepastāv, bet ir ļoti redzama balsojumos un attieksmē, tāpēc mēs ar šo spēku nesadarbosimies. Bet par ZZS man nav tādas principiālas nostājas. (..) Iespējams, ka beigās būs arī kāds liels labums no [ZZS atstāšanas opozīcijā], bet vai tas pats par sevi izmaina sistēmu? Nav ko uzturēt ilūzijas - nē, tas nemaina. Varbūt tas maina vienu otru aktieri, bet luga vēl paliek, un mums tā luga ir jāmaina, sižets jāmaina, ne tikai aktieri," intervijā žurnālam "Ir" izteicies Kariņš.
Vaicāts, kādos jautājumos sagaida vislielākās domstarpības, rakstot valdības deklarāciju, viņš atzinis, ka strīdīgākās lietas varētu būt teritoriālā reforma un veselības aprūpes finansēšana. "Mans uzskats, ka obligātā veselības apdrošināšana visiem ir veids, kā ieviest kārtību. Tā ironija mūsu sistēmā ir, ka tie, kas neiemaksā, nav tie nabadzīgākie - mums ir ļoti daudz cilvēku, kuri varētu atļauties iemaksāt, bet faktiski nemaksā," savu viedokli par veselības aprūpes finansēšanu paudis Kariņš.
Taujāts, vai atbalstītu obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanu ātrāk par Ekonomikas ministrijas piedāvāto 2022. gadu, premjera amata kandidāts atbildējis, ka būtu ar mieru to darīt, ja vien tas valstij nesagādātu dārgas tiesvedības. "Ļoti elementāri: ja kāds var piedāvāt izdarīt ātrāk, nepalielinot dārgas tiesvedības riskus, es absolūti atbalstīšu. Bet es nevarētu atbalstīt to, kur redz, ka ir liels tiesvedības risks, ko valsts zaudētu. Tā būtu sabiedrības mānīšana."
Kariņš prognozē, ka gadījumā, ja viss noritēs raiti, tad par viņa izveidoto Ministru kabinetu balsojums Saeimā varētu notikt 22.janvārī vai 23. janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
