E-veselības pirmais gads: traucējumi, sods un tiesa, 'galvas' trūkums un izaicinājumi  (47)

E-receptes un elektroniskās darbnespējas lapas pirmais gads daudzās ģimenes ārstu praksēs sākās ar garāku darbadienu nekā iepriekš un pacientiem bieži vien ar apjukumu aptiekā, kad pēc kļūdām sistēmā viņi nevarēja saņemt zāles. Jo īpaši pirmajā mēnesī jaunajā sistēmā nereti bija tehniski traucējumi, kuru laikā nevarēja izrakstīt ne e-recepti, ne darbnespējas lapu.

Janvāra vidū e-veselība arī piedzīvoja uzbrukumu. "Ir skaidrs tas, ka tas bija plānots uzbrukums, izkliedēts uzbrukums, kā to sauc speciālisti, jo tas tika veikts vienlaicīgi no vairākām valstīm," sacīja nu jau bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš. Sistēma sekundes laikā saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus pieprasījumu. Arī "Cert.lv" secināja, ka 16. janvārī notikušais bija uzbrukums ar mērķi padarīt sistēmu nepieejamu.

Vasara e-veselības vidē tika pavadīta mierīgi bez lieliem tehniskiem traucējumiem, taču rudens atnesa atsevišķas jaunas ģimenes ārstu sūdzības. Lai arī pārrāvumi bija ļoti reti, viņi sūdzējās par liekiem soļiem darbnespējas lapu pagarināšanā un slēgšanā un par to, ka nav pilnveidots zāļu reģistrs. Tiesa, farmaceiti savukārt norāda, ka ne vienmēr ārsti prot pareizi aizpildīt e-receptes un izskaidrot jauno kārtību pacientiem.

Par e-veselību atbildīgais Nacionālais veselības dienests skaidro, ka pastāvīgi tiek veikti sistēmas uzlabojumi. E-veselības sistēmā jau ieguldīti kopumā vairāk nekā 16 miljoni eiro.

Tiesa, e-veselība saņēmusi arī pozitīvas ārstu atsauksmes, proti, pacientiem nav klātienē jādodas pie ārsta tikai, lai pagarinātu recepti, tā kā to tagad var izdarīt elektroniski.

Portāls "Delfi" piedāvā atskatu uz dažiem zīmīgākajiem notikumiem, kas skar e-veselības pirmo gadu, un arī jaunāko laiku aktualitātēm.

Nav vairs jācenšas salasīt ārstu neskaidrie rokraksti, ir konkrēti ierakstīta zāļu deva un daudzums. Turklāt farmaceiti ar dažādām datorsistēmām ikdienā strādā jau sen, tāpēc e-veselība farmaceitiem kopumā patīk. Tā par elektroniskas sistēmas priekšrocībām saka Daiga Virba, farmaceite no Liepājas ar teju 30 gadu darba stāžu.

"Problēmas rodas tad, kad "satiekas" ārsts, farmaceits un pacients ar e-veselību aptiekā," viņa norāda, piebilstot: zinot cik nozīmīgs ir ārstu darbs sabiedrības veselības jomā, farmaceiti ļoti ciena ārstus un labprāt ar viņiem sadarbojas – sazvanās, lai konkretizētu medikamenta devu, kas nav norādīta, vai, lai precizētu nosaukumu. Pārsvarā tas ir veiksmīgi, vien dažos gadījumos viņi saņemot noraidošu attieksmi, ka traucējot.

"Farmaceiti velk ar pirkstu līdzi punktiem, komatiem, cipariem, devām. Jo, piemēram, asinsvadu slimības diagnoze ir i10,0. Ja ārsts ir ierakstījis i10 bez komata vai nulles vietā ierakstījis citu ciparu, tad sistēma "izmet", ka diagnoze ir kļūdaina, līdz ar to zāles nevar izsniegt," paskaidro Virba. Farmaceiti ir mācīti pievērst uzmanību detaļām, jo desmit miligramiem no 100 ir ļoti būtiska atšķirība devai, piemēram, zīdainim vai pieaugušam cilvēkam.

Farmaceiti arī novērojuši, ka aptiekā problēmas mēdz rasties brīdī, kad medikamenti ir jāiegādājas nevis sev vai bērnam, bet gan citai personai. "Šajā gadījumā ir divi varianti: ārstam ir jāizsniedz izdruka papīra formātā ar recepšu numuriem vai cilvēks, kurš pats nevar aiziet uz aptieku, savā e-veselības profilā deleģē konkrētu personu. Tas ir jādara pašam, to nevar izdarīt ārsts. To, protams, nevar izdarīt, ja pacientam nav internetbankas, kas ir daudzu vecu cilvēku gadījums," norāda Virba. Ar šo problēmu saskārušies arī farmaceiti, piemēram, "Benu" aptiekās un "Mēness aptiekā," noskaidroja "Delfi".

Taču bieži vien paši pēc zālēm nevar atnākt tieši seniori, cilvēki ar smagām diagnozēm, tajā skaitā onkoloģiskie pacienti. Farmaceite pamanījusi, ka reizēm ārsts pacientus nav informējis par esošo kārtību. Tāpēc lielākoties cilvēki, kuri iegādājas medikamentus citai personai, aptiekā ierodas nevis ar saviem dokumentiem, bet gan ar pacienta dokumentiem, taču to neparedz esošā kārtība.

"Kāda ir iespēja, ka, aizejot uz banku ar citas personas dokumentiem, tevi apkalpos?" retoriski jautā farmaceite. "Ārsti Liepājā, kas pareizi izpilda šos nosacījumus, kas attiecas uz medikamentu iegādi citai personai, ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem." Rīgā gan arī no kolēģiem dzirdēts par līdzīgām problēmām. Savukārt, aizvietojot kolēģus atvaļinājuma laikā lauku aptiekās, problēma ir vēl krasāk jūtama. Ja farmaceits paprasot pasi, par viņu teju vai smejas.Taču izrakstītos medikamentus var izsniegt ar pasi vai ID karti, bet cilvēki uzrāda vadītāju apliecību, invaliditātes apliecību vai citus dokumentus. Ir pat gadījumi, kad ierodas ar lapiņu, uz kuras ir uzrakstīts personas kods.

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) portālam "Delfi" norāda, ka e-veselības portālā iedzīvotājs var deleģēt citu cilvēku, piemēram, savu pilngadīgo bērnu, citu radinieku vai draugu pilnībā vai daļēji aplūkot viņa e-veselības portālā pieejamos medicīniskos dokumentus. Deleģēt citu cilvēku iespējams, autorizējoties E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv, sadaļā "Tiesību deleģējumi" (klikšķinot uz izvēlnes "Pievienot jaunu deleģējumu" un aizpildot tajā nepieciešamo informāciju par personu, kura tiek deleģēta).

Ja iedzīvotājs – piemēram, seniors – nelieto internetu, viņam ir iespēja deleģēt citu cilvēku piekļuvei viņa informācijai, vēršoties ar iesniegumu NVD klātienē vai pa pastu. Vēršoties klātienē, iedzīvotājam, kurš savā vietā deleģē citu cilvēku, jāuzrāda sava pase vai personas apliecība (eID), savukārt, sūtot iesniegumu pa pastu, iesniegumam jāpievieno notariāli apstiprināta pilnvara, kurā apliecināts, ka iesniegumā norādītā persona tiek pilnvarota medicīnas datu aplūkošanai E-veselības portālā.

Tāpat arī situācijās, kas rodas problēmas ar nepareizi noformētām e-receptēm, farmaceiti mēdz saņemt diezgan sarkastiskus komentārus un piezīmes, cik ļoti viss kaitina, ja otrreiz jāiet pie ārsta. "Protams, ka mēs medikamentus izsniedzam, cilvēki jau nenāk uz aptieku pēc zālēm tāpēc, ka tā būtu kāda kaprīze, bet gan tāpēc, ka tā ir nepieciešamība," saka farmaceite Virba.

Tomēr e-veselības pirmajā gadā tā ir bijusi farmaceitu ikdiena, kad līdz pacientiem nav nonākusi korekta informācija. "Mēs vēlētos, lai ārsti rīkotos saskaņā ar noteikumiem, jo tas ir process, kas ir atkarīgs no visu iesaistīto pušu atbildības. Ārsti vai citi medicīnas darbinieki laika trūkuma dēļ neizlasa, kā pareizi ar e-veselību ir jāstrādā, jo droši vien šīs e-veselības dēļ laiks, kas jāvelta vienam pacientam ir ilgāks, jo nav šādas pieredzes," norāda Virba. Turklāt jārunā esot ne tikai par ārstiem, bet gan par ārstu praksēm kopumā, jo vairumā gadījumu receptes izraksta ārsta asistents – medmāsa vai ārsta palīgs.

Arī Latvijā lielākā aptieku tīklā "Mēness aptieka" farmaceiti norāda, ka e-receptes apkalpošanā ārsta un farmaceita sadarbība ir ļoti būtiska. Ja neskaidrā situācijā ar ārstu sazināties neizdodas, var rasties problēmas ar zāļu izsniegšanu.

"Viena no šādām situācijām veidojas tad, ja ārsts, izrakstot medikamentu, ir norādījis aizliegumu to aizvietot. Ja preparāta aptiekās nav, farmaceits pacientam palīdzēt nevar. Tādi gadījumi var notikt, ja ražotājs medikamentu nav piegādājis, bet sistēmā kādu iemeslu dēļ tas nav norādīts," portālam "Delfi" skaidro "Mēness aptieka" pārstāve Līga Ribkinska, komunikāciju direktore akciju savienībā "Repharm".

Tiesa, šī problēma bijusi aktuāla arī iepriekš, strādājot ar papīra receptēm. Apgrūtinoša pacientam un farmaceitam ir arī situācija, kad recepte it kā tiek bloķēta. "Ja vienā aptiekā recepti atver un izrādās, ka pacientam, piemēram, nav līdzi vajadzīgās naudas summas, pēc neilga laika, aizejot uz citu aptieku, kas tuvāk mājām, recepte nav atgriezusies e-vidē, citas aptiekas farmaceits to neredz, zāles izsniegt nevar," norāda "Mēness aptieka" pārstāve.

Tāpat arī pacientiem trūkstot izpratnes un informācijas par gadījumiem, kad valsts kompensējamie medikamenti, kas izrakstīti trim mēnešiem, ir jāiegādājas vienā pirkumā. Ja pacients paredzētu, ka var rasties problēma uzreiz nopirkt medikamentus trim mēnešiem, būtu jālūdz ārstam izrakstīt trīs e-receptes.

"Esam ieinteresēti un sadarbojamies ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), lai risinātu ikvienu praksē novērotu problēmu. Mūs kā aptieku uzņēmumu satrauc tas, ka sistēmas kontrole nespēj identificēt vairākas kļūmīgas situācijas," saka Ribkinska. Piemēram, ja ārstniecības iestādei nav noslēgts līgums ar NVD par kompensējamo zāļu izrakstīšanu vai līgums ir noslēgts, bet konkrēts darbinieks nav norādīts kā ārsts, kuram ir tiesības izrakstīt kompensējamos medikamentus, sistēma šo situāciju identificēt nevar.

Dažreiz ārsti izraksta kompensējamās receptes pacientiem, kas nav pacientu reģistrā un kuram valsts neapmaksā kompensējamās zāles. Dažreiz ārsti kļūdās ar pacientu vecumu un izrādās, ka konkrētai vecuma grupai zāles netiek kompensētas. Gadās arī citas nebūšanas, piemēram stingrās uzskaites medikamentus kļūdaini izraksta uz parastajām recepšu veidlapām, bet zāles pret parasto receptes veidlapu izsniegt nedrīkst, vēsta "Mēness aptieka" pārstāve. Dažreiz receptes ir aizpildītas nepilnīgi, sistēmā redz nepilnu klasifikatora numuru, kas ļauj izsniegt tikai mazāko iepakojumu, kaut arī ārsts ir paredzējis pacientam lielāku iepakojumu.

Tāpat arī aptieku tīklā norāda, ka ir lielas problēmas ar paralēli importētu zāļu piedāvāšanu pacientiem, jo sistēmā nav ieadīti zāļu klasifikatori, kas automātiski liedz izsniegt šīs lētākās zāles, bet problēmu nav iespējams novērst, jo sistēmas labošanai nav paredzēts finansējums.

Vēl pat pirms e-receptes kompensējamām zālēm un elektroniskās darbnespējas lapas kļuva par obligātu ārstu ikdienas sastāvdaļu,ar e-veselības sistēmas kļūdas "cenu" saskārās ģimenes ārste no Rīgas Ilonai Timčenko. Pēc kļūdas sistēmā Timčenko Veselības inspekcija administratīvi sodīja ar maksimālo soda naudu – 700 eiro par darbnespējas izsniegšanu ar atpakaļejošu datumu.

Tikai tiesas ceļā pēc astoņiem mēnešiem pērn pavasarī Timčenko izdevās pierādīt savu taisnību, un sodu atcēla. Rīgā strādājošā Timčenko bija viens no pirmajiem e-veselības sistēmā brīvprātīgi strādājošajiem ģimenes ārstiem, tā palīdzot iestādēm pārbaudīt dzīvē jauno sistēmu.

"Toreiz es rakstīju slimības lapu e-veselība sistēmā, un Veselības inspekcija nepārbaudīja šo informāciju. Tajā brīdī e-veselība strādāja tā, ka slimības lapu nevarēja pagarināt slimības lapas pēdējā dienā. Vajadzēja iepriekšējo slimības lapu anulēt un rakstīt jaunu slimības lapu. Izsniedzot to jauno lapu, bija redzams, ka tā iedota šodien, piemēram, bet no (datuma, kas ir) – divas dienas atpakaļ. Tikai ieejot sistēmā, varēja redzēt, ka slimības lapa izsniegta pareizi," tā par "dārgo kļūdu" Timčenko pērn stāstīja Latvijas Radio.

VI sodīja Timčenko 2017. gada jūnijā ar 700 eiro naudas sodu, bet pēc tam, kad ģimenes ārste sodu pārsūdzēja iestādes vadītāja pienākumu izpildītājam, sodu iestāde samazināja līdz 140 eiro. Uzskatot arī šo lēmumu par nepamatotu, Timčenko vērsās tiesā.

Pēc tam, kad šī lieta izskanēja medijos, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" komentēja, ka par e-veselības kļūmēm pielāgošanās laikā nevienu nesodot. "Šis ir gadījums, kur ir jau atkārtoti piemērots sods, otrajā reizē patiesībā zemākais iespējamais sods par nepamatotu darbnespējas lapu izrakstīšanu," toreiz teica Čakša.

Citās domās gan bija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, kura pērn februārī VI lēmumu atcēla un lietu nosūtīja inspekcijai jaunai izskatīšanai. Tikai tad VI administratīvā pārkāpuma lietu izbeidza, šoreiz nekonstatējot administratīvā pārkāpuma sastāvu. VI vadītāja Indra Dreika, kura pavisam nesen bija sākusi vadīt šo iestādi, par notikušo atvainojās ģimenes ārstei Timčenko. Latvijas Radio vēstīja: izrādījās, ka VI speciālisti, sākotnēji izskatot Timčenko administratīvo lietu, 2017. gada vasarā paši nemaz nespēja piekļūt e-veselībai un pārbaudīt lietas faktus.

Atrast e-veselības projekta "galvu" jeb Nacionālā Veselības dienesta (NVD) direktora vietnieku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos pērn nebija viegls uzdevums. Pēc tam, kad šo amatu augusta vidū ģimenes apstākļu dēļ pameta Linda Freimane, NVD arī atkārtotā konkursā nespēja atrast atbilstošu speciālistu. Oktobrī rotācijas kārtībā uz šo amatu pārcēla Veselības ministrijas (VM) augstāko ierēdni Aivaru Lapiņu, kurš medijos šo amatu nosauca par pazeminājumu.

Tagad pagājuši jau divarpus mēneši, ta;cu Lapiņš jaunajā darbavietā tā arī vēl nav sācis strādā. Pērn 23. oktobrī, dienu pirms viņa pirmās darbadienas NVD, viņam tika izsniegta darbnespējas lapa.

Veselības ministre Anda Čakša viņa nākotni NVD saistīja ar e-veselības projekta vadīšanu, šī nozīmīgā projekta trešajai kārtai piešķirti 11 miljoni eiro. Ministres ieskatā, nepieciešams direktora vietnieks, kurš spēs tik sarežģītu projektu vadīt, kuram ir labas projekta uzraudzīšanas iemaņas un kurš pratīs sadarboties ar Eiropas Savienības institūcijām un klientiem. "Esmu novērtējusi Lapiņa kungu. No kompetenču viedokļa Lapiņš vislabāk varētu novadīt (projektu,)" portālam "Delfi" sacīja Čakša.

Vai pret Lapiņu kā valsts sekretāru bija iebildumi, oktobrī Čakša tieši neatbildēja, vien skaidroja, ka "viņš ienāca kā valsts sekretārs ļoti sarežģītā nozarē, projekta vadīšanas iemaņas viņam ir atbilstošākas".

Ministres lēmumu par rotāciju pats Lapiņš laikrakstā "Latvijas Avīze" ministres lēmumu neilgi pirms pēdējās darbadienas VM nosauca par pazeminājumu: "Cilvēks jau neiesēžas nevienā amatā uz mūžu, man ir laiks apdomāt šo piedāvājumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka NVD man tiek piedāvāts divas kārtas zemāks amata līmenis, un arī atalgojums ir būtiski zemāks, jo tur netiks maksātas piemaksas, ko saņemu, būdams valsts sekretāra amatā. Tāpēc es to uztveru kā pazeminājumu amatā".

Lapiņš augstajā VM valsts sekretāra krēslā aizvadīja nepilnu gadu, pirms tam viņš bija Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītāja vietnieks.

Veselības ministres Čakšas laikā Lapiņš ir jau trešais uz citiem amatiem pārceltais valsts sekretārs. VM gan joprojām nav valsts sekretāra, pienākumus pilda Daina Mūrmane-Umbraško, VM valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos.

Vēl pirms Lapiņa priekšteces NVD direktora vietnieka amatā Lindas Freimanes, NVD galvenais par e-veselību atbildīgais bija Mārtiņš Smilga, kurš šo amatu pēc paša vēlēšanās pameta 2017. gada sākumā. Tajā gadā marta beigās Veselības ministrija noslēdza dienesta pārbaudi saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu, nosaucot virkni personu, kas kādā konkrētā brīdī bijušas atbildīgās par projekta īstenošanu, viņu vidū bija arī Smilga. Ziņu aģentūra LETA rakstīja, ka, detalizētāk pētot projekta 2.kārtu, dienesta pārbaudes komisija secinājusi, ka kavējumus projekta izstrādē un ieviešanas uzsākšanā var saistīt ar finansējuma saņēmēja nepietiekamo kapacitāti un neatbilstošu darba organizāciju. Te minēti vairāki atbildīgie, to vidū arī Smilga.

E-veselības pirmajā gadā diskusijas rosināja arī jautājumi, kas skar datu pacientu tiesības un datu drošību. Atbildīgā iestāde bieži uzsvērusi, ka visi pacientu dati ir drošībā un pacientiem ir iespēja turpat e-veselības portālā pārliecināties, kurš viņu datus skatījies. Taču pērn novembrī pacientu stāsti atklāja to, ka bieži vien datu apstrādātāja vietā ir tukša aile.

Skaidrību par to, kurš un kādēļ skatījies viņas datus e-veselības sistēmā, pacientu tiesību speciāliste un zvērināta advokāte Solvita Olsena, autorizējoties portālā, neguva. "E-veselības portālā, ienākot sadaļā "Audita pieraksti" un tur aplūkojot "Darbības ar maniem datiem", ieraugu, ka kāds ir ieguvis manu pacienta karti laikā, kad esmu bijusi ārzemēs. Arī, ka pulksten 2 naktī kāds ir sistēmā prasījis manus pacienta dokumentus, ir bijusi arī manu kā pacienta dokumentu saraksta atlase," portālam "Delfi" stāstīja Olsena.

NVD toreiz "Delfi" skaidroja: ja ārsts strādā nevis e-veselības portālā, bet savā lokālajā sistēmā, kas ar to savienota, tad viņu kā datu apstrādātāju pacients e-veselības sistēmā nevarēs identificēt. Vienīgais ceļš, kā to noskaidrot, esot vērsties NVD ar iesniegumu. Šādu ceļu arī gāja Olsena, kad, autorizējoties e-veselības portālā, ieraudzījusi, ka no 2018. gada 1. janvāra līdz 2. novembrim viņas dati apstrādāti 21 reizi un neviens no 21 datu apstrādes pierakstiem nesatur informāciju par personu un iestādi, kura ir veikusi viņas datu apstrādi.

NVD atsūtītā atbilde uz Olsenas lūgumu sniegt pilnīgu un detalizētu informāciju par katru viņas personas datu apstrādes gadījumu e-veselības sistēmā nesniedz.

"Atbildes jau pēc būtības nav. Pilnīgu informāciju par to, kas un kāpēc ir strādājis ar maniem datiem, arī pēc atsevišķa iesnieguma neesmu ieguvusi. Tāpat arī, piemēram, kāpēc e-veselībā redzamais auditācijas pieraksts nav informatīvs, kāpēc neredz iestādi un personu, atbildes nav," saka Olsena.

NVD atbildē par iesniedzējas personas datu apstrādi no 21 pieslēgšanās epizodes aprakstītas 13. Divos gadījumos kā datu apstrādes veicējs minēts NVD un kā datu apstrādes mērķis un tiesiskais pamats – "e-veselības sistēmas automatizētās datu apmaiņas procesa sinhronizācijas process ar E-veselības sistēmas apakšsistēmām, lai nodrošinātu Nolikuma 2.punkta izpildi". NVD arī raksta, ka gadījumos, kad notiek pieminētais process, neviens no NVD darbiniekiem šo informāciju papildus neapstrādā, tajā skaitā – neaplūko.

11 gadījumos datu apstrādi veikusi kāda ārstniecības iestāde, kur Olsena ir bijusi paciente. Tās nosaukums ir minēts vēstulē. Viņa gan ievērojusi, ka atsevišķos datumos, kad tur veikta datu apstrāde, viņa nav apmeklējusi šīs iestādes speciālistus.

Kāpēc viņas dati apskatīti, nav zināms. NVD vēstulei pievienotajā tabulā ailē, kur jābūt minētam datu apstrādes mērķim un tiesiskajam pamatam, visās epizodēs raksta vienādi: "veikta personas datu apskate, datu apstrādes tiesiskais pamats nav konstatēts".

"NVD ir sistēmas pārzinis, viņi ir devuši atļauju šai ārstniecības iestādei pieslēgties viņu sistēmai, un viņi pat pēc mana pieprasījuma nevar mani informēt. Vai ir notikusi kļūda vai arī bijusi nelikumīga pieslēgšanās? NVD pat nevar pateikt, kāds pamats ir bijis, viņi pat nav interesējušies, vai tas ir likumīgs vai nelikumīgs. Ja tiesisko pamatu viņi kā sistēmas pārzinis nevar konstatēt, tad ir pamats domāt, ka tiesiskā pamata nav. Ja nav tiesiskā pamata, tad ir nelikumīga datu apstrāde," norāda Olsena.

Viņa uzsver – sistēmas pārzinim ir jānodrošina, lai visa notikusī datu apstrāde būtu tiesiska, taču tā vietā NVD aicina viņu skaidroties ar ārstniecības iestādi.

"Tas, ko redzam – šai sistēmai tiek klāt nekontrolētas personas, un NVD pat nezina, kas slēdzas klāt sistēmai. Viņi redz tikai (ārstniecības) iestādi, bet iestādē strādā liels skaits darbinieku, kam ir piekļuve šiem datiem," uzsver Olsena.

Tāpat arī viņa norāda, ka NVD atbilde uz viņas iesniegumu rakstīta sarežģītā valodā, un cilvēkam bez juridiskām zināšanām tās tekstu saprast nenāktos viegli.

Olsena apsver iespēju atkārtoti vērsties Datu valsts inspekcijā, kuru viņa jau vēstulē uzrunāja novembrī, taču tad saņēma atbildi, ka vispirms jāsazinās ar NVD.

Tiesībsarga birojs pēc publikācijas portālā "Delfi" novembrī par šīm problēmām e-veselības sistēmā atzina, ka pacientam ir jābūt informētam par to, kas ir apstrādājis viņa veselības datus, citādi zūd kontrole pār saviem datiem, kas ir pilnīgā pretrunā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Arī atgādināja, ka veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati, kas norāda uz personas sensitīvām privātās dzīves detaļām.