Galīgajā lasījumā atbalstu guvušie grozījumi paredz, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019. gada 30. jūnijam. Jauno sistēmu bija jāievieš no šāgada 1. janvāra.
Likumprojektam piešķirta steidzamība. "Par" grozījumiem balsoja 86 deputāti.
"Pārcelšanas iemesli ir divi: vispirms jau sistēma nedarbojas tehnisku iemeslu dēļ. Otrs: vienoties konkrēti par šiem (veselības aprūpes pakalpojumu) groziem, lai, piemēram, cilvēki ar trešās grupas invaliditāti nepaliek ārpusē. Kaut vai jāceļ likme mikrouzņēmējiem," portālam "Delfi" iepriekš skaidroja Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājs Andris Skride (A/P).
Atbilstoši likumam bija plānots, ka no šāgada 1. janvāra iedzīvotāji varēs saņemt vai nu pilnu (kā šobrīd) vai pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozu atkarībā no tā, vai ir apdrošināti vai neapdrošināti. Piemēram, neapdrošinātie varēs par valsts naudu saņemt pamata grozu – piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārsta aprūpi un vairākus izmeklējumus, uz kuriem var nosūtīt ģimenes ārsts. Taču nevarēs saņemt valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu, plānveida ārstēšanos slimnīcā vai valsts kompensējamās zāles. To varēs darīt tikai par maksu vai arī būs jāpievienojas apdrošināšanas sistēmai, veicot brīvprātīgās iemaksas.
Apdrošināti savukārt būs legālie darba ņēmēji, kuri strādā vispārējā nodokļu režīmā, un valsts apdrošinātie,piemēram, tajā skaitā bērni, pensionāri, skolēni, pilna laika studenti, personas ar I un II grupas invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki, bāreņi, viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem un vēl citi.
Taču 2018. gada 31. decembrī atklājās kļūdas informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, kuru dēļ sistēma nedarbojās un kuras šobrīd tiek labotas.