Latvijā visvairāk nabadzīgu cilvēku ir Latgalē  (114)

Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2%) un vismazākais – Rīgā (15,6 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29% iedzīvotāju, Zemgalē – 25%, Kurzemē – 24,8% un Pierīgā – 16,9% iedzīvotāju, norāda CSP.

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017. gadā tādu bija 74% (2016. gadā – 72,8%). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31%), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1% 2017. gadā un 8,8% 2016. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5% 2017. gadā un 56,6% 2016. gadā) un pensionāri (48,9% - 2017. gadā un 43,7% 2016. gadā).

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2019. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2018. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā..