Viens no iemesliem atsaukt savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam bijusi topošās valdības vienošanās no amata atbrīvot Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Jēkabu Straumi, apgalvoja nu jau bijušais ministra amata kandidāts Didzis Šmits ("KPV LV").
Saeimas deputātam nav pieņemamas vienošanās, kas tiek pieņemtas ārpus valdības deklarācijas oficiālajām sarunām, "zem galda". "Deklarācija ir domāta tikai tautai un nozarēm, lai lasa un priecājas," pauda Šmits.
Deputāts uzskata, ka pēdējā laikā KNAB ir panācis būtisku korupcijas apkarošanas uzlabojumu, minot kriminālprocesu par pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumiem, taču jaunā valdība grasoties no amata atbrīvot Straumi, kas esot Jaunās konservatīvās partijas deputātu mērķis.
"Šī ir [kriminālprocesos figurējošā uzņēmēja] Māra Martinsona glābšanas valdība. Es šādā valdībā strādāt nevēlos un to arī neatbalstīšu," klāstīja Šmits.
Tāpat politiķim nav pieņemamas arī vienošanās par "ABLV Bank" likvidācijas procesu un nākamo Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, kas arī tiekot apspriestas ārpus formālām sarunām.
Savukārt koalīcijas partneri norāda, ka ir nepatiess politiķa Šmita izteikums par it kā esošiem plāniem no amata atbrīvot Straumi.
Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem akcentēja, ka topošo valdību veidojošajām partijām par šo nav bijusi saruna "nevienā formātā". Vaicāts, vai Šmits melojis, politiķis atbildēja, ka "tas ir jūsu secinājums".
Kā norādīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, lietas ir jāsauc īstajos vārdos, ka Šmita izplatītā informācija ir nepatiesa, jo koalīcija partneriem nekādas vienošanās par KNAB vadītāja nomaiņu nav bijusi un tāda arī nevar būt.
Arī "Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce negatīvi vērtē to, ka atsevišķi politiķi izplata nepatiesus apgalvojumus par valdības veidošanu. AP līderis pieļauj, ka šādā veidā šie politiķi gatavojas darbam opozīcijā un izmanto valdības veidošanas procesu savās personiskajās interesēs.
Kā ziņots, Šmits atsaucis savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam. Politiķis par savu lēmumu paziņoja televīzijas kanāla "Rīga TV24" raidījuma tiešraidē. Viņš norādīja, ka šajā valdībā nestrādās un par to kā deputāts arī nebalsos.
Pamatojot savu lēmumu, Šmits apgalvoja, ka trešdien viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Kariņu, kurā viņam esot pateikts, ja "es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti – tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā –, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā". "Tas bija pateikts ļoti skaidri," apgalvoja "KPV LV" biedrs.
Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pateicies Šmitam par ieguldīto darbu un norādījis, ka aicinās "KPV LV" izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu.
Šis ir jau otrais kandidatūras atsaukums starp "KPV LV" izvirzītajiem ministru amatu pretendentiem. Iepriekš savu kandidatūru uz labklājības ministres amatu atsauca Saeimas deputāte Ieva Krapāne (KPV LV). Partijas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs skaidroja, ka viņa to darījusi "veselības stāvokļa" dēļ. Politiķis norādīja, ka līdz šim jau nav bijis noslēpums, ka Krapāne ir bērniņa gaidībās, savukārt viņas veselības stāvoklis ir privāts jautājums, ko Zakatistovs atturējās komentēt.
"KPV LV" līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa piektdien paziņoja, ka nolēmusi neatbalstīt topošo Kariņa valdību, ja tās deklarācijā netiks iekļauts punkts par OIK sistēmas atcelšanu. Šādu paziņojumu politiķe publicējusi "Facebook" kontā.
Līdzīgu ierakstu publicēja arī "KPV LV" deputāte Katrina Sprūde, savukārt parlamentārietis Aldis Gobzems dalījās ar abiem ierakstiem, piebilstot, ka "turpinājums sekos".
Pēc Šmita lēmuma atsaukt savu kandidatūru Liepiņa paziņoja, ka neatbalstīs šo valdību.
Tikmēr Zakatistovs žurnālistiem sacīja, ka Liepiņas un Sprūdes paustais ir viņu personīgais viedoklis, savukārt frakcija par nostāju attiecībā uz Kariņa veidojamo valdību lems pirmdien.
Iepriekš "KPV KV" deputātes Linda Liepiņa un Karina Sprūde paziņoja, ka nevarēs atbalstīt valdību, ja valdības deklarācijā OIK netiks atzīts par nelikumīgu. Pēc Šmita lēmuma atsaukt savu kandidatūru uz ekonomikas ministra posteni Liepiņa paziņoja, ka viņa lēmums neatbalstīt valdību ir galīgs. Politiķis Aldis Gobzems (KPV LV) norādījis, ka arī Sprūde neatbalstīs "Jaunās Vienotības" valdību.
Jau vēstīts, ka topošās koalīcijas partijas vienojušās par valdības deklarāciju un balsojums par valdību iecerēts nākamnedēļ, 23. janvārī.
Piektdienas pēcpusdienā Šmits atsauca savu kandidatūru uz ekonomikas ministra amatu. Šis pavērsies raisījis vēl lielāku neskaidrību, cik "KPV LV" deputāti varētu atbalstīt Kariņa valdības apstiprināšanu.
Valdības veidošanas procesā iesaistītas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī "Attīstībai/Par!".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
