Daudzas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apzinās, ka ārēji spēki varētu mēģināt iejaukties maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) direktors Jānis Sārts.
Sārts stāstīja, ka Eiropas līmenī jau šobrīd notiek iespējamo risku izvērtēšana un valstīm ir spēja apmainīties ar informāciju. "Redzam, ka reizēm valstu iekšienē iekšpolitiski spēlētāji ir gatavi izmantot dezinformāciju un viltus ziņas kā metodi priekšvēlēšanu cīņā. Tomēr nereti šie spēlētāji saspēlējas arī ar ārējiem spēlētājiem," izteicās Sārts.
Pēc viņa domām, ir būtiski, lai valstu atbildīgās institūcijas koordinētu savu rīcību šajā jautājumā. Viņaprāt, svarīgākais uzsvars cīņā ar riskiem būtu jāliek uz četrām vai piecām valstīm, kurās ievēl lauvas tiesu no visiem EP deputātiem.
"Pamata ievainojamība šādām vēlēšanām ir ārkārtīgi zemais procents, kas piedalās vēlēšanās. Katrs cilvēks, kas neaiziet uz vēlēšanām, rada iespēju, ka šāda veida manipulācijām būs lielāka iespēja radīt ietekmi," uzsvēra "StratCom" direktors.
Par iespējamu iejaukšanos gaidāmajās EP vēlēšanās brīdinājusi arī EP deputāte Inese Vaidere (JV), norādot, ka Krievija varētu mēģināt iejaukties vēlēšanu procesā, un tas būs viens no EP izaicinājumiem. "Ir svarīgi, lai mēs novērstu iejaukšanos iekšējās lietās un atmaskotu viltus ziņas," piebilda Vaidere.
EP vēlēšanas notiks no 23. maija līdz 26. maijam, kad ES pilsoņi ievēlēs jauno EP sastāvu – 705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm. Darbu tas sāks jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
