Latvijas Zinātņu akadēmijai jāapsver iespēja pārvākties  (110)

Ministrija LZA auditēšanu par 8060 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, pērnajā septembrī uzticēja SIA "CSE COE". Komersantam bija jāpēta akadēmijas "darbības lietderība", pievēršoties tam, vai LZA strādā "loģiskā secībā", ievēro normatīvos aktus, sasniedz nospraustos mērķus, kvalitatīvi izmanto cilvēkresursus un apsaimnieko nekustamo īpašumu.

Lai gan IZM, norādot uz ierobežotas pieejamības informāciju, "CSE COE" veikto auditu portālam "Delfi" nesniedza, ministrija iepazīstināja ar galvenajām iegūtajām atziņām par paveikto.

LZA prezidents Ojārs Spārītis portālam "Delfi" atteicās komentēt audita secinājumus. "Tā kā audits notiek starp IZM un LZA un ir šo divu institūciju sadarbības produkts, tad es nevaru jūs iepazīstināt ar dokumentu, kurš, pirmkārt, nav domāts "citām" acīm, otrkārt, kura man vēl kā audita gala slēdziena nemaz nav, un treškārt, neredzot pilnu tekstu, nevaru uzskatīt par ticamiem jūsu vēstulē minētos fragmentus un nemaz nedrīkstu tos interpretēt vai komentēt," paskaidroja Spārītis.

Auditā konstatēts, ka nepieciešams definēt 213 eiro ikmēneša grantu, ko saņem aptuveni 230 valsts emeritētā zinātnieka statusu saņēmušie zinātnieki. Proti, vai emeritētā zinātnieka statuss un grants ir finansējums zinātnieka tālākai darbībai, sociālais pabalsts, vai arī abu principu apvienojums.

No valsts budžeta līdzekļiem LZA 2018. gadā saņēma 1 000 250 eiro. Par šo summu IZM piekodina LZA veikt deviņus uzdevumus, tostarp izdot zinātnisko žurnālu, piešķirt jauno zinātnieku balvas un godināt labākos veikumus zinātnes laukā. Taču finansiāli visapjomīgākais uzdevums ir emeritēto zinātnieku grantu programma, kas ik gadu veido aptuveni 600 000 eiro izmaksas.

LZA nodrošina Valsts emeritēto zinātnieku padomes darbu, kas katru gadu nosaka emeritēto zinātnieku kvotu un saskaņo to ar IZM. 2017. gada izskaņā 213 eiro grantu saņēma 233 zinātnieki.

LZA prezidents, akadēmiķis Spārītis pērn februārī nosūtīja atklātu vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), lūdzot rast aptuveni 76 tūkstošus eiro, lai grantu saņēmējiem varētu piepulcēties vēl 30 no vairāk nekā 50 zinātniekiem, kuru iesniegumi emeritēto zinātnieku statusam ir atlikti nepietiekamā finansējuma dēļ.

Spārītis premjeram rakstīja, ka krīzes laikā IZM pārtrauca finansējumu emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanai. 2010. gadā ikmēneša grantu no 200 latiem (266 eiro) samazināja līdz 150 latiem (213 eiro). Tikai 2014. gadā IZM atkal ļāva emeritētā zinātnieka statusu piešķirt 30 akadēmiķiem, bet 2015. gadā – vēl 25.

Tad finansējuma palielināšana apstājās, tāpēc nākamajos divos gados emeritētā zinātnieka statusu LZA piešķīra vien tāpēc, ka vairāk nekā 20 emeritētie zinātnieki bija devušies mūžībā. 10 gadu laikā arīdzan nav atjaunots granta sākotnējais apmērs.

"Nepietiekama finansējuma dēļ patlaban konkursa rezultātā ir atlikti vairāk nekā 50 zinātnieku iesniegumi emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanai, no kuriem vairāki gaida jau no 2008. un 2009. gada, un jauni pieteikumi pagaidām netiek pieņemti, lai gan Latvijas augstskolu senāti un zinātnisko institūtu zinātniskās padomes ir izvirzījuši jaunus kandidātus emeritētā zinātnieka statusam. Finansiālā situācija daudziem izciliem zinātniekiem, kuri visu savu darba mūžu ir atdevuši Latvijai un kuriem emeritētā zinātnieka statuss ir arī Valsts cieņas apliecinājums, ir smaga un prasa atbildīgu risinājumu," vēstulē rezumēja Spārītis.

Drīz vien LZA saņēma IZM noraidījumu lūgumam pēc papildu līdzekļiem. "Jau 2016. gadā ministrija likumdošanā paredzētajā kārtībā iesniedza jauno politikas iniciatīvu par 35 jauniem valsts emeritēto zinātnieku grantiem, pieprasot tam papildu finansējumu 89 641 eiro apmērā. Diemžēl šī politikas iniciatīva netika atbalstīta budžeta veidošanas procesā, tādēļ finansējums valsts emeritēto zinātnieku grantiem un to skaits palika nemainīgs," atbildes vēstulē rakstīja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja.

2019. gada budžetu valdība vēl nav pieņēmusi, tāpēc līdzekļi tiek tērēti atbilstoši "pagaidu budžetam". Taču Arāja vēstulē arīdzan paskaidroja, ka IZM plāns šim gadam un vidējam termiņam ir zinātniskās bāzes finansējuma nodrošināšana pilnā apmērā, kā arī pētniecības finansējuma palielināšana. Ministrijas ieskatā tas nodrošinās "tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem un augstas kvalifikācijas, labi apmaksātu darbavietu radīšanu".

Kā vienu no grantu programmas finansējuma palielināšanas scenārijiem auditori ieskicēja grozījumu veikšanu 1994. gada rīkojumā, kas ieņēmumus no LZA ēkas apsaimniekošanas atļauj izmantot tikai pašas ēkas uzturēšanai. Ja LZA atļautu pašu ieņēmumus novirzīt darbinieku algām, valsts budžeta finansējumu varētu novirzīt pamatā tikai ar zinātni saistītām funkcijām, piemēram, palielinot grantus un aktīvāk īstenojot starptautisko sadarbību, norādīts auditā.

Savulaik kā Kolhoznieku namu plānoto ēku pabeidza 1961. gadā. Auditā secināts, ka no 6500 kvadrātmetrus plašās Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas pamatdarbībai un konferencēm tiek izmantoti tikai 2000 kvadrātmetri. Pārējās telpas LZA iznomā. Tāpēc LZA jāizvērtē iespējas izmantot ēkas telpas lietderīgāk, vai arī jāapsver iespēja "izmantot citas, modernai Latvijas zinātnei piemērotākas telpas", norādīts auditā.

"Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka tā dēvētajā "Staļina tortē" Akadēmijas laukumā 1 darbību reģistrējuši 170 uzņēmumi. Starp tiem rodams, piemēram, nodibinājums "Dejas varavīksne", "Droša māja", "Garīdznieku–totalitāro režīmu upuru–piemiņas fonds", "Labo mēdiju aģentūra", "Latvijas Nacionālā slāvistu komiteja", "Latvijas onstopsiholoģiskā asociācija", "Latvijas tautas dziednieku asociācija", "Psiholoģisko fenomenu reģistrs", "Starptautiskā ezotēriķu asociācija Inversus Veritas", kā arī citi komersanti, biedrības un nodibinājumi.

LZA mājaslapā regulāri lasāmi paziņojumi, kuros piedāvāts iznomāt ēkas telpas, konferenču zāli, mācību auditorijas un autostāvvietu. Piemēram, paziņojumā pērnā gada jūlijā LZA piedāvāja par 14,46 eiro mēnesī nomāt 19 līdz 35 kvadrātmetru plašas biroja telpas.

Taču īrnieki LZA sagādā arī problēmas. LZA darbības pārskatā par 2018. gadu rakstīts, ka akadēmija ir noslēgusi telpu nomas līgumus ar 110 klientiem. Tas rada "lielas grūtības ar nomāto telpu tehnisko nodrošinājumu un galvenokārt – ar savlaicīgu nomas maksas iekasēšanu". Tā rezultātā ir pieaugušas tiesvedības par telpu nomas parādiem, norāda LZA.

Lai gan LZA prezidents Spārītis sarunai ar portālu "Delfi" nepiekrita, akadēmijas stratēģijā 2015. – 2020. gadam ierakstīts, ka šajā laikā augstceltne paliks LZA lietojumā, cenšoties kļūt par zinātnes un kultūras centru un vairāku augsto tehnoloģiju puduru mājvietu. Telpu iznomāšanu komersantiem LZA stratēģijā nosauc par būtisku savas darbības finansēšanas avotu.

"LZA augstceltne ir veidota kā zinātnisko institūtu un iestāžu mītnes vieta, tāpēc tās plānojums, izvietojums un ietilpība ir izdevīga nacionāla mēroga zinātnes un inovācijas koordinēšanas un veicināšanas centra izveidei," pausts stratēģijā, kurā akcentēta augstceltnes ģeogrāfiski veiksmīgā atrašanās vieta Rīgā.

LZA arī vēlas atbrīvoties no komersantiem, kuru darbība nav saistīta ar zinātni. Taču tas būs iespējams tikai tad, kad "uzlabosies zinātniskās darbības finansējums kopumā un zinātniskās institūcijas varēs nodrošināt pilnvērtīgu telpu samaksu".

LZA nodarbināti kopumā 70 darbinieki. 24 no tiem veic pamatfunkcijas, bet pārējie 46 nodrošina nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, secinājuši auditori. No pamatfunkciju pildītājiem tikai seši strādā pilnu slodzi.

Auditori iesaka pārskatīt personāla struktūru LZA funkciju efektīvai nodrošināšanai un izvērtēt iespēju aktīvāk darboties zinātnes attīstīšanā, zinātnes politikas veidošanā, kā arī zinātnisko institūtu pētnieciskā līmeņa izvērtēšanā.

LZA arīdzan ieteikts pārskatīt darbības stratēģiju, jo daļa mērķu paliek neīstenoti un nav aktuāli. Akadēmijai deleģētajām funkcijām ir jānosaka sasniedzamie rādītāji un jānodrošina regulāra to izpildes uzraudzība, finansējumu sasaistot ar konkrētiem darbības rādītājiem.

Tāpat ieteikts nodrošināt ciešāku sadarbību ar visām zinātnes jomas organizācijām, jo īpaši ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību. LZA ir svarīgi attīstīt sadarbību ar citām Eiropas valstu institūcijām, gan pētot pozitīvās prakses piemērus, gan paplašinot uz projektiem balstīto sadarbību, uzsver auditori. Jo īpaši sadarbība jāveicina ar tām institūcijām, ar kurām LZA jau noslēgusi sadarbības līgumu. Īpaša uzmanība LZA turpmāk jāpievērš arī zinātnes komunikācijas jautājumiem.

IZM šobrīd analizē auditoru sniegtās rekomendācijas, lai izstrādātu konkrētu ieteikumu ieviešanas grafiku, piemēram, par LZA stratēģijas pārskatīšanu un aktualizēšanu. Ministrija arīdzan vērtē nepieciešamību veikt normatīvo aktu grozījumus.