'Pazudušā jautājuma' lieta Rīgas domē: prokurors izsaka Ušakovam brīdinājumu  (38)

Ģenerālprokuratūrā portālu "Delfi" informēja, ka Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā izskatīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerhards (NA) iesniegums par RD priekšsēdētāja rīcības tiesiskumu Rīgas domes 2018. gada 5. novembra ārkārtas sēdē.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūrā VARAM vērsās pēc tam, kad ministram Kasparam Gerhardam (NA) par Rīgas domē notiekošo sūdzējās viņa partijas biedri. Pašvaldības opozicionāri sūdzējās par to, ka no atbildīgās komitejas dienaskārtības īsi pirms sēdes pazudis deputāta Jurģa Klotiņa (NA) sagatavots lēmumprojekts, kas paredzēja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piešķiršanu rīdziniekiem.

Vēlāk šo jautājumu skatīja arī ārkārtas domes sēdē, kur Ušakovs, jautājumu neizskatot, uz nenoteiktu laiku pasludināja pārtraukumu. VARAM atgādināja, ka pārtraukuma izsludināšanu uz nenoteiktu laiku spēkā esošie normatīvie akti neparedz.

Veicot prokurora pārbaudi, konstatēts, ka Ušakovs nav rīkojies atbilstoši pašvaldības 2011. gada 1. marta saistošajiem noteikumiem "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums". 2018. gada 5. novembra ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta pēc domes deputātu pieprasījuma, un kuras darba kārtībā bija paredzēts izskatīt grozījumus Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošajos noteikumos "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kartība Rīgā", Ušakovs izsludināja pārtraukumu uz nenoteiktu laiku. Lēmuma projekts tika izskatīts un noraidīts tikai 2018. gada 5. decembra domes sēdē.

Pārbaudes laikā prokurors nekonstatēja, ka minēto darbību rezultātā būtu radīts kaitējums, par kuru Krimināllikumā paredzēta atbildība, jo rezultātā tika pieņemts noraidošs lēmums. Vienlaikus, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 18. pantu, Ušakovam izteikts prokurora brīdinājums par likuma pārkāpuma nepieļaujamību. Prokuratūrā norāda, ka, savlaicīgi neizskatot normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā iesniegtos lēmumu projektus, citos apstākļos, pie citāda domes lēmuma var tikt radīts arī tāds kaitējums, kas var veidot Krimināllikuma 317. pantā paredzētā "Dienesta pilnvaru pārsniegšana" noziedzīgā nodarījuma sastāvu ar tam sekojošo kriminālatbildību.

Kā ziņots Gerhards pieprasīja Ušakova paskaidrojumu. Taču vēlāk ministrija norādīja, ka 16. novembrī saņemtajā atbildē mērs situāciju neskaidroja pēc būtības un neprecizēja, kad un kā novērsīs pārkāpumus. VARAM toreiz uzsvēra, ka ne pašvaldības dome, ne cita pašvaldības institūcija vai amatpersona nav tiesīga pārsniegt savas kompetences ietvarus un rīkoties neatbilstoši likumā un nolikumā noteiktajam.

Ušakovs komentēja Gerharda soli, sakot, ka ir pateicīgs, jo nu viņa rīcību būs iespēja precīzi tiesiski izvērtēt. "Esmu vairākkārt apgalvojis, ka šāda lēmumprojekta iesniegšana no Nacionālās apvienības deputāta Klotiņa puses ir vērtējama kā absolūti bezatbildīga tieši no termiņa viedokļa. Brīdī, kad nav ne mazākā priekšstata par nākamā gada valsts budžetu, kas likumsakarīgi neļauj prognozēt arī pašvaldības budžeta pieņemšanu, būtu pilnīgi bezatbildīgi pieņemt šādu lēmumu ar neskaidru, bet prognozējami lielu ietekmi uz Rīgas domes budžetu. Esmu aicinājis opozīciju šo jautājumu skatīt vai nu reizē ar pašvaldības budžeta grozījumiem, vai kopā ar nākamā gada domes budžetu. Neviens no šiem priekšlikumiem netika akceptēts. Diemžēl citus ierosinājumus no opozīcijas puses neesmu saņēmis," teica Ušakovs.

Klotiņa sagatavotais lēmumprojekts paredzēja grozījumus NĪN atvieglojumu piešķiršanas kārtībā, nosakot 50% atlaidi piešķirt pirmās brīvvalsts laika zemes mantiniekiem. Klotiņa plāns paredzēja NĪN maksas atvieglojumu piešķirt Rīgā dzīvesvietu deklarējušam zemes īpašniekam, kura īpašumā bija zeme līdz 1940. gada 21. jūlijam vai viņa mantiniekam.