Gadījumā, ja līdz Saeimai nonāks balsojums par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) viena no līderiem Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, partijai ir "precīzi zināms plāns" kā rīkoties, taču patlaban tas sabiedrībai atklāts vēl netiek.
Uz izteikumu, ka JKP gan jau nebalsos par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns atbildēja: "Mums ir precīzi zināms plāns, ko mēs darīsim (..). Ja būs šāda balsošana, mēs paziņosim par to pirms tam un informēsim par motīviem," sacīja Saeimas deputāts.
Patlaban partija sākusi skaidrojošo darbu ar sadarbības partneriem, proti, citām partijām. Tāpat JKP ir gatava iepazīstināt Saeimas deputātus ar visiem krimināllietas materiāliem.
Arī uz jautājumu par personāliju izmaiņām Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Nacionālās drošības komisijā saistībā ar iespējamo Juraša izdošanu kriminālvajāšanai partijas valde atbildēt nevēlējās, norādot, ka sākumā jāsagaida balsojums, jo šobrīd situāciju var analizēt visos iespējamos virzienos, taču patlaban tas nav aktuālais jautājums, par ko būtu lemts.
Jau ziņots, ka Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP). Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.
Jau ziņots, ka Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.
Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24. janvārī varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūru LETA iepriekš informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Viņa arī pieļāva, ka Juraša jautājumu varētu izskatīt ceturtdienas plenārsēdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
