Uzziņa: Kariņa valdības fiskālais pakts  (110)

2019. gada 23. janvārī

Latvijas Republikas 13. Saeimā ievēlēto:

partiju apvienības "Jaunā Vienotība", politiskās partijas "KPV LV", Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības "Attīstībai/Par!", Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas, uzņemoties atbildību par Saeimas un Ministru kabineta darbību, vienojas par sekojošo:

1. Fiskālās politikas pamatprincipi

1.1. Sekmēt tādas fiskālās politikas īstenošanu, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, kas veicina ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazina ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību, pilnībā ievērojot Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības.

1.2. Turpmākajos gados sagatavot likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem, tiecoties uz pārpalikuma veidošanu budžetā.

1.3. Atbalstīt tikai tāda budžeta pieņemšanu:

1.3.1. kurā paredzētais vispārējās valdības budžeta strukturālais deficīts nepārsniedz 1,0 procentu (atbilstoši Eiropas Savienības kopējai metodoloģijai) no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta, neskaitot Eiropas Komisijas piešķirtās atkāpes no vidēja termiņa budžeta mērķa;

1.3.2. kuru Fiskālās disciplīnas padome nav novērtējusi kā neatbilstošu Fiskālās disciplīnas likumam.

1.4. Atbalstīt valsts budžeta veidošanu, pamatojoties uz Finanšu ministrijas izstrādātajām ekonomiskās izaugsmes un budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozēm. Makroekonomisko rādītāju prognozes netiks apšaubītas, ja tās ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, ir veiktas konsultācijas ar Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem un apstiprinātas Fiskālās disciplīnas padomē.

1.5. Atbalstīt pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu ikgadēju pārskatīšanu un tā rezultātu izmantošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā nozaru prioritāro pasākumu finansēšanai. Nodrošināt procesa atklātību, informāciju publicējot Finanšu ministrijas tīmekļvietnē, kā arī nozaru ministriju tīmekļvietnēs nodrošināt sabiedrībai datu pieejamību par budžeta un Eiropas Savienības fondu izlietojumu. Informācija ir publicējama atvērto datu formātā.

2. Rīcība valsts budžeta sagatavošanā

2.1. Sagatavot iesniegšanai Saeimā likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" ar vispārējās valdības budžeta deficītu, kas nepārsniedz 2019. gadā 0,70 % no IKP, 2020. gadā – 0,25 % no IKP un 2021. gadā – 0,38 % no IKP.

2.2. Nepiedāvāt papildu izdevumus valsts budžetā, nenorādot finanšu resursu avotu, pamatā finansējumu nodrošinot attiecīgās ministrijas budžeta resora ietvaros.

2.3. Īstenot ilgtspējīgu, pierādījumos balstītu, uz ienākumu nevienlīdzības samazināšanu vērstu nodokļu politiku.

2.4. Vairot nodokļu sistēmas stabilitāti un paredzamību, veicot būtiskus grozījumus nodokļu sistēmā ne biežāk kā reizi trijos gados, izvairoties grozīt nodokļu likumus līdz ar valsts budžeta pieņemšanu un paredzot samērīgus pārejas periodus.