Konflikts mediķu arodbiedrībā: Par NMPD arodorganizācijas vadības maiņu vēl nelemj  (16)

Vai vainojami statūtu pārkāpumi, vai NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītāja Genādija Rusanova "izrunāšanās," piemēram, par lielākās mediķu arodbiedrības līdera Valda Kera iespējamo algas apmēru – katrai pusei ir savs skaidrojums par šī "saasinājuma" cēloņiem.

Otrdien, 22. janvārī, bija jānotiek LVSADA NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas biedru sapulcei, uz kuru biedrus aicināja LVSADA vadība. Sapulces darba kārtībā iekļauto jautājumu vidū bija LVSADA komisijas ziņojums par arodorganizācijas lietvedības dokumentu pārbaudi, arodorganizācijas arodkomitejas darba vērtējumu un arodorganizācijas vadības institūciju pārvēlēšanu.

Taču sapulce nenotika, jo no aptuveni 250 arodorganizācijas biedriem bija ieradušies vien 14, līdz ar to sapulce nebija lemttiesīga. LVSADA izziņos atkārtotu sapulci, kas plānota 6. februārī.

Par mazo biedru skaitu sapulcē NMPD Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs saka: "Cilvēki nav aktīvi, cilvēki ir nostrādājušies, skrienot no viena darba uz otri darbu, nav laika nākt un sēdēt šeit". Viņam esot žēl, ka kolēģi, kas uz sapulci sanāca, tik bezjēdzīgi iztērējuši savu laiku.

Lai arī otrdien arodorganizācijas sapulce kvoruma trūkuma dēļ nenotika, tās vietā notika, kā Keris to nodēvēja, "neformāla informācijas apmaiņa". Keris sanākušajiem NMPD mediķiem pastāstīja par to, ko LVSADA mediķu labā darījusi kopš 2011. gada.

"Mums jāizmanto katra iespēja, lai biedrus informētu. Stundas laikā uzskaitīju, kas darīts, lai paaugstinātu darba samaksu, lai varētu izvairīties no pagarinātā normālā darba laika, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus, pieejamāku valsts apmaksāto veselības aprūpi," portālam "Delfi"pēc tikšanās pastāstīja LVSADA līderis.

Tiesa, kā novēroja portāls "Delfi," šīs tikšanās laikā atsevišķi NMPD Rīgas reģiona mediķi pauda neapmierinātību par to, ka pagarinātais normālais darba laiks, ko ieviesa kā krīzes risinājumu, tika atcelts vien pēc deviņiem gadiem, un akcentēja Tiesībsarga biroja ieguldījumu. Tāpat arī izskanēja jautājums par LVSADA līdera atalgojumu, uz ko Keris to nenosauca, pamatojot savu lēmumu ar "personas datu aizsardzību".

Kādēļ šī biedru sapulce vispār sasaukta, LVSADA priekšsēdētājs Keris portālam "Delfi" stāstīja, ka konstatēti statūtu pārkāpumi, tāpēc arodorganizācijas biedriem ir jālemj, ko tālāk iesākt. "Tā ir tāda organizatoriska lieta. Piemēram, viņš (Rusanovs – red.) nav divu gadu laikā spējis vai gribējis biedru sapulci sarīkot, lai uzklausītu biedrus, lai informētu biedrus. Un tas nav vienīgais, diemžēl ir aizdomas par finanšu rakstura pārkāpumiem," skaidroja Keris. Pēc viņa teiktā, Rusanovam bija lūgts pašam sarīkot biedru sapulci, un tāda iespēja bijusi divreiz, taču viņš to neizmantoja.

Par pieminētajiem iespējamajiem finanšu pārkāpumiem Rusanovs gan norādīja, ka ar to, iespējams, tiek domāts tas, ka arodorganizācija saviem biedriem apmaksājusi vizītes uz koncertiem, operu un citiem kultūras pasākumiem.

"Šobrīd mums ir reāls konflikts izveidojies. LVSADA valde bez nekāda pamatojuma – vismaz mani par to neinformējot – pieņēma lēmumu par mūsu arodorganizācijas reorganizāciju, lai mums atņemtu patstāvīgas juridiskas vienības statusu," stāstīja Rusanovs un piebilda, ka par to uzzinājis no LVSADA priekšsēdētāja vietnieces Līgas Bāriņas vēstules. Patstāvīgas juridiskas vienības statusa atņemšana liegšot iespējas ar arodorganizācijas biedru naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem, un iecerēto izmaiņu gadījumā finanses pārvaldīšot LVSADA, skaidro arodorganizācijas vadītājs.

Uz portāla "Delfi" jautājumu par konflikta cēloņiem Rusanovs atbild, ka viņam tos grūti saprast. Viņš pieļauj, ka "varbūt pārāk daudz runāju," tajā skaitā par iespējamo LVSADA vadītāja atalgojuma apmēru. Rusanova rīcībā nesen nonākusi informācija, ka tas sasniedzot pat 3500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"3500 eiro pirms nodokļu nomaksas (mēnesī – red.) ir nedaudz par šerpu, ja vidēji mediķim ir līdz 1000. Manuprāt, nevar būt arodbiedrības līderim alga trīsreiz lielāka nekā vidēji mediķim. Tas ir amorāli vienkārši. Es par to skaļi runāju, un, pieņemu, ka viņam tas nepatīk," portālam "Delfi" uzsvēra Rusanovs. Pats viņš kā NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs saņemot simt eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

LVSADA līderis Keris noliedz, ka arodorganizācijas biedru sapulces jautājums saistīts ar Rusanova izrunāšanos vai interesi par viņa atalgojumu: "Tas, ko viņš dara, viņš nesankcionēti publicē personas datus. Tas jautājums, kura dēļ tiek rīkota sapulce, nekādā gadījumā nav saistīts ar to, ka viņš tādus faktus publicējis".

Tāpat arī Keris uzsver, ka Rusanova pieminētā summa kā viņa iespējamais atalgojums neatbilst patiesībai. "Manu un manu vietnieku atalgojumu nemaksā no nodokļu maksātāju naudas, bet no biedru naudām. Mēs paši to nenosakām, to nosaka valde. Mans atalgojums nesasniedz pat zemāko līmeni, kāds ir universitātes slimnīcu valdes locekļu atalgojumam. Tā, lai būtu skaidrs par skalām," uzsver Keris. Sava atalgojuma apmēru Keris portālam "Delfi" nenosauca, norādot, ka uz viņu, tāpat kā uz citiem Latvijas iedzīvotājiem, attiecināma fizisko personu datu aizsardzība.

Portāls "Delfi" Veselības ministrijā noskaidroja, ka no visām trim universitātes slimnīcām zemākais atalgojums valdes locekļiem ir Stradiņa slimnīcā, tur mēnesī valdes loceklis saņem 4175 eiro pirms nodokļu nomaksas.

LVSADA sastāvā ir 71 arodorganizācija, tajā skaitā NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācija. LVSADA apvieno vairāk nekā 8600 biedru – mediķus, farmaceitus, sociālos darbiniekus, pasniedzējus, studentus un vēl citus.

Mājaslapā LVSADA sevi sauc par lielāko un ietekmīgāko arodbiedrību veselības un sociālās aprūpes nozarē. Tās sastāvā esošajā NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijā ir aptuveni 250 biedri.