SPKC dati liecina, ka pagājušajā gripas sezonā saistībā ar gripu nomira 91 cilvēks. Pacientiem, kuri miruši šajā sezonā, laboratoriski bija apstiprināta A tipa gripa, no tiem trīs gadījumos noteikts gripas vīrusa apakštips – A/H1pdm09.
Miruši pieci vīrieši dažādās vecumā grupās, jaunākie – no 30 līdz 39 gadiem, savukārt vecākie no 80 līdz 89 gadiem, un četras sievietes vecuma grupā no 80 līdz 89 gadiem.
SPKC secina, ka gripas intensitāte Latvijā augusi – vidēji reģistrēts 169,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem. Reģistrēta plaša gripas izplatība, gripas gadījumi reģistrēti deviņās no desmit monitoringā iekļautajām administratīvajām teritorijām un piecās no tām – Valmierā, Rīgā, Rēzeknē, Jūrmalā un Jelgavā – gripas intensitāte bija augstāka par 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.
Arī ģimenes ārstu praksēs vēršas vairāk pacientu ar akūtu augšējo elpceļu infekciju un pneimoniju. Augstākie saslimstības rādītāji ar šo infekciju, gripu un pneimoniju reģistrēti bērniem līdz četru gadu vecumam un 5–14 gadu vecuma grupā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu vairāk nekā divas reizes pieaudzis slimnīcā nonākušo jeb stacionēto pacientu skaits ar diagnozi "gripa" un gandrīz divas reizes ar diagnozi "gripas izraisīta pneimonija". Kopš sezonas sākuma 550 pacienti nonāca slimnīcā ar diagnozi "gripa" un 125 pacienti – ar diagnozi "gripas izraisīta pneimonija".
Skolu un bērnudārzu apmeklējums nedaudz samazinājies, attiecīgi par 2,0% un 4,3%.
"A tipa gripa vienmēr ir bijusi lipīgāka, nekā B tipa gripa, tomēr jāuzsver, ka slimības gaita ir tipiska sezonālajai gripai," uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs infektologs, hepatologs Māris Liepiņš.
"Arī Eiropas slimību profilakses kontroles centra (ECDC) informācija pašlaik neliecina, ka A tipa gripa būtu ar kādu savādāku klīnisko gaitu kā sezonālā gripa un ka tā izraisītu kādas smagākas komplikācijas praktiski veseliem cilvēkiem. Līdz ar to publiskajā telpā izskanējusī informācija ir maldinoša un nepamatoti satrauc cilvēkus," norāda Liepiņš.
Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās ar gripu parādās pēc 48-72 stundām, var būt arī no 24 stundām līdz septiņām dienām. Gripa ir sevišķi lipīga vīrusu infekcija un tai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.
SPKC speciālisti atgādina par galvenajiem elpceļu infekciju profilakses pasākumiem. Tuvojoties gripas sezonai, viņi iesaka izvēlēties specifisko gripas profilaksi – vakcināciju, stāsta SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Periods, pirms nav sākusies plaša gripas izplatība, ir vislabāk piemērots vakcinācijai. Vakcinācija samazina hospitalizāciju un smagu gripas komplikāciju risku, kas visvairāk apdraud riska grupas – mazos bērnus, grūtnieces, cilvēkus ar hroniskām saslimšanām un seniorus virs 65 gadu vecuma.
NVD novērojis, ka vislielākā iedzīvotāju aktivitāte vērojama no oktobra līdz februārim.
Speciālisti arī atgādina, kā sevi vēl pasargāt no gripas. Proti, bieži jāmazgā rokas, jāievēro elpceļu higiēna, jāierobežo kontakti ar saslimušiem cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
