Lai gan var likties, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā ir iestājies zināms klusuma un miera periods, taču tas ir mānīgi, tā ceturtdien, 24. janvārī, Saeimas ārpolitikas debatēs sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
"Šogad, lemjot par iekšējo un ārējo politiku, vārdam "drošība" būs īpaši liela nozīme. Ar drošības jēdzienu ir saistāma sarežģītā ģeopolitiskā situācija tepat mums līdzās, tostarp vairākās Austrumu partnerības valstīs," sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka joprojām biezā Londonas miglā ir apslēpts neskaidrais nākotnes risinājums pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas no Eiropas Savienības, kas notiks 29. martā. "Jaunās Eiropas Savienības iekšējās un ārējās vētras, ko rada vairāku dalībvalstu iekšpolitiskie procesi, tostarp atkāpšanās no likuma varas un būtiskām demokrātijas normām, kā arī sarunu process par nākamā perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un jaunie migrācijas riski, nevairo kopējo drošību šodienas Eiropā," uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš skaidroja, ka tieši tādēļ parlamentārā diplomātija ir svarīgs instruments Latvijas interešu aizstāvībā: "NATO klātbūtnes pastiprināšana, ES daudzgadu budžeta izstrāde, atbalsts Ukrainas teritoriālai nedalāmībai, cilvēktiesību ievērošana ir to jautājumu starpā, kur parlamentāriešu loma šogad ir īpaši vajadzīga. Jūsu tikšanās un diskusijas ar citu valstu deputātiem, valdību pārstāvjiem un starptautisko organizāciju līderiem ir nozīmīga daļa no Latvijas kopējās ārpolitikas interešu aizstāvības."
Viņš arī piebilda, ka, viņaprāt, Eiropas Savienības politisko nākotni noteiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas šī gada maijā un tam sekojošā Eiropas Komisijas apstiprināšana. "Jau tagad Eiropas Parlamenta vēlēšanās atklāti sevi piesaka anti-eiropeiskie spēki, lai uzvaras gadījumā vājinātu Eiropas Savienību no iekšienes."
Krievija aizvien draudīga
Tāpat Rinkēvičs aicināja paturēt prātā, ka aizvadītajā gadā Azovas jūrā Krievija demonstrēja, ka tā turpina savu agresiju pret Ukrainu un neievēro starptautisko tiesību normas.
"Krievija nespēj pieņemt Ukrainas izvēli veidot pašai savu neatkarīgu valsti, tādēļ arī šis gads solās būt sarežģīts. Mēs esam snieguši visu iespējamo atbalstu Ukrainas kolēģiem gan divpusēji, gan daudzpusēji. Gribētu augsti novērtēt Saeimas priekšsēdētājas vizīti pagājušā gada vasarā, kad Mūrnieces kundze kļuva par pirmo Eiropas Savienības parlamenta vadītāju, kura apmeklēja Donbasu, kā arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalību Holodomora atceres 85. gadadienas pasākumos," sacīja ministrs.
Latvija, kā apgalvoja ministrs, konsekventi atbalstīs Ukrainas pūliņus atjaunot valsts teritoriālo integritāti, aicinās Krieviju ievērot starptautiskās tiesības, kā arī atbrīvot politiski ieslodzītos un jūrniekus. "Mēs turpināsim vērst uzmanību uz Krimas tatāru stāvokli okupētajā Krimas pussalā," apliecināja politiķis, piebilzdams, ka, lai šī politika būtu veiksmīga, ir nepieciešama visu Eiropas sabiedroto un ASV konsekventa rīcība, tādēļ Ukraina joprojām būs ministra dienaskārtībā.
"Mūsu attiecības ar Krievijas Federāciju ir sarežģītas. Mēs nekad nepieņemsim Krievijas rīcību, pārkāpjot starptautisko tiesību principus un ar spēku vēršoties pret kaimiņiem. Mums nav pieņemama Krievijas piekoptā informācijas kara politika, kas cenšas graut demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas pamatprincipu," norādīja ministrs.
"Domāju, ka ikviens priecātos savos kaimiņos atrast tādu valsti kā Latvija, kas ciena brīvību un cilvēktiesības, kas stiprina demokrātiju un nodrošina valsts attīstību. Esam ieinteresēti sadarboties ar Krieviju jomās, kurās vērtības un intereses saskan. Labs kaimiņš ir ieinteresēts sava kaimiņa labklājībā, tādēļ vēlam Krievijai kļūt par demokrātisku un plaukstošu valsti, kas ievēro starptautiskās tiesības," jautājumu par Krieviju rezumēja ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
