Četri opozīcijā strādājošie domnieki ir satraukušies par to, kur paliks pēc izsoles noslēgšanās nocirstais kokmateriāls. "Līgumā ierakstīs, ka sanitārajās cirtēs jāizvāc sausie un kritušie koki, bet tas neaizliedz cirst dzīvos līdz kritiskajam šķērslaukumam. Neviens nevar izkontrolēt veselu koku nociršanu sanitārajā cirtē, ja bojātie koki pirms tam nav zīmogoti," paskaidroja Bite, norādot, ka līdzīga situācija bijusi Latgalē.
Opozicionāri aptaujāja speciālistus un aplēsa, ka izsoles uzvarētājs tiks pie aptuveni 1500 kubikmetriem šķeldas, ko var pārdot par 4500 eiro. Deputāti arī neizprot izsoles punktu, kas atsevišķos nogabalos ciršanu ļauj veikt, vadoties pēc iekrāsotiem kokiem.
Bite pastāstīja, ka nākamās Ērgļu novada domes sēdes dienaskārtībā iekļaus lēmumprojektu, kas paredzēs izveidot darba grupu "Braku" teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, teritorijas labiekārtošanai un apbūves plāniem. Šādu ieceri Ērgļu novadā pie varas esošā koalīcija iepriekš jau noraidījusi.
Balsojumam opozīcija arīdzan virzīs iniciatīvu par speciālista iecelšanu, kas kontrolēs "Braku" meža cirsmu izstrādes procesu, un vajadzības gadījumā novērsīs pārkāpumus un ziņos par tiem darba grupai, speciālistiem un iestādēm.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka 29. janvārī notiks "Braku" cirsmu izsole, kurā nosacītā sākumcena ir 61 000 eiro. Kopējais pārdodamais apjoms precizētajā "Braku" cirsmu izsolē ir 2933 kubikmetri. Iepriekš Ērgļu novada pašvaldība plānoja pārdot 4056 kubikmetrus.
Vēstīts, ka pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinuma saņemšanas Ērgļu novada pašvaldība atlika "Braku" cirsmu izsoli, lai varētu precizēt tās noteikumus.
Kultūras mantojuma pārvaldes 2018. gada 26. novembra atzinumā rakstīts, ka tā neiestājas pret kailcirti tajos nogabalos, kas "Brakiem" nodrošinās pārskatāmību un apkārtējo ainavu. Taču pārvalde ir pret kailcirti, kas atstās negatīvu ietekmi uz vietas ainaviskajām vērtībām ilgtermiņā, mazinot tās vērtību kā tūrisma apskates objektam.
Vēstīts, ka cirsmu izsolei vajadzēja notikt jau 14. novembrī, taču pašvaldība to lēma pārcelt uz 30. novembri, jo saņēma Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vēstuli, kurā institūcija iebilda pret kailcirti "Brakos".
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pret tagadējo Braku meža ciršanas plānu iestājusies gan režisore Māra Ķimele, literatūrzinātniece, no Nacionālās apvienības (NA) saraksta 13. Saeima ievēlētā Janīna Kursīte-Pakule, Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Meža īpašnieku biedrība. LLU Meža fakultātes profesors Dagnis Dubrovskis savukārt vērtēja, ka, sastādot meža apsaimniekošanas plānu, Braku meža apsaimniekošanas mērķi nav izvērtēti pietiekoši detālizēti.
Bet Braku memoriāla muzeja vadītāja Zinta Saulīte skaidroja, ka kailcirtes izsolei paredzētajiem mežiem nav memoriālas vērtības, tāpēc nav pamata bažīties par kultūras ainavas zaudēšanu.
Jau vēstīts, ka Ērgļu novada dome rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa muzeja un dzimto māju "Braki" teritorijā plāno cirst kokus plašā teritorijā.
Braku teritorija ir 40,9 hektārus liela un pieder Ērgļu novada domei. Ar piecu deputātu balsīm, kas ir domes vairākums, nolemts muzeju ieskaujošos 27 hektārus mežus pārdot cirsmas izsolē privātuzņēmējam. No tiem 13 hektāri meža ar simtiem koku paredzēti kailcirtei līdz ar zemi, bet vēl 14 hektāri kā kopšanas un sanitārās cirtes.
13 hektāru kailcirtes un 14 hektāru kopšanas un sanitārās cirtes izsoles sākumcena noteikta 84 tūkstoši eiro. Daļu naudas izlietošot muzeja jaunas administrācijas ēkas būvniecībā.