Sprūds tiesā apgalvo, ka Jurašs ietekmējis liecinieku; Jurašs to noliedz  (127)

Pēc viņa teiktā, ietekmēts esot SIA "Tilts" departamenta direktors Artjoms Gridņevs ar mērķi iegūt Sprūdam nelabvēlīgas liecības.

Sprūds norādīja, ka pieteikumā pievērsīsies vairāk faktisko apstākļu izklāstam. Proti, viņš skaidroja, ka viņa rīcībā nonākusi un tiesā iesniegta Artjoma Gridņeva rakstveida liecība notariāla akta veidā, kā arī Gridņevs apstiprinājis gatavību ierasties tiesā un piedalīties arī poligrāfa ekspertīzē.

Šajā dokumentā Gridņevs liecina par apstākļiem kādos veikta viņa nopratināšana vēl pirmstiesas procesā. Proti, 2018. gada vasarā lieciniekam piezvanījis kāds vīrietis, kurš stādījies priekšā kā Juris Jurašs, sakot, ka vajagot satikties. Gridņevs vaicājis, kāds ir iemesls, taču saņēmis vien atbildi, ka nepieciešams satikties un iemesls tiks izskaidrots klātienē.

Liecinieks norādījis, lai šis vīrietis brauc uz viņa darbavietu. No internetā pieejamajiem resursiem secinājis, ka Juris Jurašs ir Rīgas domes deputāts. Aptuveni pēc stundas pēc saņemtā zvana Gridņeva darbavietā esot ieradusies persona, ko viņš atpazinis kā Jurašu. Jurašs Gridņevam iedevis savu KNAB vizītkarti.

Sprūds tiesā iestarpināja, ka viņš ir pievienojis šīs vizītkartes kopiju.

Jurašs Gridņevam stāstījis specifiskas un publiski nezināmas lietas par šo krimināllietu, norādījis, ka Sprūds "tāpat sēdēšot un neesot jēga viņam palīdzēt". Jurašs lieciniekam arī norādījis, ka Gridņevam nav vēlams sniegt liecības, kas var ļaut Sprūdam izvairīties no kriminālatbildības, jo tad Gridņeva sieva, kas ir liecinieces statusā krimināllietā, var kļūt par apsūdzēto.

Neilgi pēc tam Gridņevam zvanījis arī prokurors Uldis Cinkmanis, sakot, ka vajag satikties. Prokurors ieradies Gridņeva darbavietā un sarunā izstāstījis kādam būtu jābūt liecinieka un viņa tēva redzējumam. Vēlāk arī prokurors informējis Gridņevu, ka viņam vajag sniegt papildu liecības, ko Gridņevs arī esot izdarījis.

Aģentūrai LETA Jurašs norādījis, ka ar Cinkmani nav pazīstams, kā arī nav ar prokuroru runājis, tādēļ viņam ir dīvaini dzirdēt, ka viņš būtu ietekmējis kādu liecinieku. Jurašs gan nenoliedza, ka ir ticies ar Gridņevu, taču saruna bijusi par viņa saimniecisko darbību. Deputāts aģentūrai LETA piebilda, ka sarunas gaitā ir pieskārušies jautājumam par Sprūda kriminālprocesu, taču nav notikuši jebkādi ietekmēšanas mēģinājumi no viņa puses.

Arī sarunā ar portālu “Delfi” Jurašs norādīja, ka ar Gridņevu ir ticies pērn vasarā kā Rīgas domes deputāts un interesējies par jautājumiem, kas saistīti ar Rīgas infrastruktūras būvniecības procesiem, piemēram, gan Krišjāņa Barona ielu, gan tiltiem Rīgā. Saruna ievirzījusies arī par to, ka Gridņeva sieva ir lieciniece kādā kriminālprocesā. Jurašs skaidroja, ka toreiz vien aicinājis sadarboties ar izmeklēšanu. “Ja kādam šķiet, ka tā ir mērķtiecīga liecinieku ietekmēšana...” nopūtās Jurašs.

To, ka Gridņevs ir liecinieks tā dēvētajā “Trasta komercbankas” likvidācijas kriminālprocesā Jurašs tobrīd neesot zinājis. “To es pirmo reizi izlasīju šodien,” noteica politiķis. Līdz šim par konkrētiem statusiem šajā lietā viņš zinājis vien tik, cik jau publiski izskanējis.

Vaicāts par to, vai ir devis savu KNAB vizītkarti, Jurašs atbildēja, ka viņa un Gridņeva sarunas noslēgumā Gridņevs lūdzis Jurašu atstāt savus kontaktus. “Man nebija domes depuāta vizītkarte. Makā atradās aizvēsturiska, krietni paburzīta KNAB laika vizītkarte. Iedevu to, jo uz tās bija mani kontakti,” paskaidroja Jurašs.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 25. janvārī, tā dēvētajā "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietā, kura apvienota ar kriminālprocesu saistībā ar "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem, viens no apsūdzētajiem, bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds pieteica noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Piektdien, 25. janvārī, lietā notika pirmā tiesas sēde. Uz to bija ieradušies visi 11 apsūdzētie – Māris Sprūds, Aigars Lūsis, Ilze Gulbe, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotijs Džozefs Kellijs (Timothy Joseph Kelly) un Ilmārs Krūms.

Jau ziņots, ka Valsts policija 2017. gada nogalē prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi tā dēvēto AS "Trasta komercbanka" likvidācijas krimināllietu, kurā iesaistīti maksātnespējas administratori, kopumā lūdzot apsūdzēt sešas personas. Vēlāk prokuratūra sešām personām cēla apsūdzības.

2017. gada jūnijā Ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors veic pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos. Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos starp aizdomās turētajiem ir tobrīd no amata atstādinātais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, viņa dzīvesbiedre Ilze Gulbe, kā arī bijušais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.

Savukārt 2018. gada jūlijā ar Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes starpniecību prokurors portālu "Delfi" informēja, ka kriminālprocess par iespējamām nelikumībām "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un tā sauktā "Trasta komercbankas" krimināllieta ir apvienoti vienā lietvedībā un pie kriminālatbildības ir sauktas 11 personas. Visām personām jau tobrīd bija celtas un izsniegtas apsūdzības.