Netici, ja kāds tev stāsta, ka gripas sezonas laikā nevar vakcinēties. Tā nav taisnība. Šādus vārdus sociālajā tīklā "Facebook" publicējusi Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), kura ik dienu saņem virkni jautājumu saistībā ar gripu, tādēļ vēlas arī atspēkot dzirdētus mītus. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) arī iesaka vakcināciju laikā, kad epidēmija jau sākusies.
"Vēlos uzsvērt, ka arī aktīvās gripas sezonas laikā mēs iesakām cilvēkiem vakcinēties," norāda RAKUS infektoloģijas galvenā speciāliste, profesore Ludmila Vīksna.
Tiesa, jāņem vērā tas, ka, piemēram, šodien vakcinējoties, antivielas izveidosies vien pēc 8 – 10 dienām. "Ja cilvēks šajā laikā inficējas, tad, protams, viņš slimos – cik viegli vai smagi, būs atkarīgs no katra cilvēka veselības stāvokļa, ne no vakcīnas. Jo pašlaik vakcinējoties, nevar saslimt ar šo slimību smagākā formā," skaidro profesore.
Viņa arī norāda, ka vakcīnas pret gripu nesatur komponenti, kas varētu izraisīt slimību. "Nedzīvā vīrusa daļiņa, ko tā satur, nevar izraisīt slimību, bet gan rada antivielas. Tāpēc joprojām aicinu cilvēkus vakcinēties," rezumē Vīksna.
Gripas epidēmija Latvijā sākās janvāra vidū. SPKC speciālisti joprojām iesaka vakcināciju pret gripu, jo īpaši riska grupu pārstāvjiem, piemēram, maziem bērniem līdz divu gadu vecumam, grūtniecēm, senioriem virs 65 gadu vecumam, kā arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām.
Jau vēstīts, ka 2017. gadā valsts 100% apmaksātu pretgripas vakcīnu saņēma 1796 mazie bērni un bērni ar hroniskām saslimšanām, savukārt valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu 50% apmērā saņēma vairāk nekā 35 tūkstoši senioru, hronisko pacientu un grūtnieču.
"Vakcīna ir vērsta pret četriem gripas vīrusiem, un katru sezonu cirkulē apmēram trīs vai četri vīrusi. Lielākoties tie sakrīt. Ja pat viens gripas vīruss mainīsies, aizsardzība tiks nodrošināta pret diviem citiem," norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Viņš arī uzsver, ka pēc vakcinācijas imunitāte veidojas pietiekami ātri – ne vēlāk kā divu nedēļu laikā. Turklāt epidemiologu rīcībā esošā informācija liecina, ka vidējais gripas epidēmijas ilgums Latvijā ir 10 vai pat 15 nedēļas. Tas ir laiks, kad saslimstība ar gripu ir ļoti augsta.
"Paaugstināta saslimstība ar gripu turpinās vēl ilgāk. Redzam, ka pacientus hospitalizē arī aprīlī un maijā. Ja cilvēks vakcinējas, viņš lielāko epidēmijas daļu būs pasargāts," saka SPKC speciālists un piebilst, ka, katram iedzīvotājam lēmums jāpieņem individuāli, bet labums no šī pasākuma varētu būt lielāks, jo cilvēkam imunitāte izveidosies krietni ātrāk nekā beigsies gripas epidēmija.
Arī Perevoščikovs komentē populārus mītus par vakcināciju gripas laikā. Piemēram, cilvēki bažījas par to, kas notiks, ja aizies vakcinēties pret gripu jau saslimuši vai arī inficēsies tuvākajās dienās pēc potes.
"Tad vakcīna nepalīdzēs. Taču būtiski ir tas, ka tā arī nenodarīs nekādu ļaunumu – nepasliktinās šī vīrusa ietekmi," uzsver Perevoščikovs. "Slikts efekts nekādā gadījumā nevar būt. Kāpēc? Tas ir viegli izskaidrojams – vakcīna nekādas dzīvas būtnes nesatur. Gripas vīruss darbojas pret cilvēka imūnsistēmu un uz kādu laiku, piemēram, uz dažām nedēļām vai mēnesi, samazina imūnsistēmas spēju pretoties citām infekcijām. Tāpēc cilvēki bieži iegūst kādu citu infekciju, ko parasti saucam par komplikācijām. Ļoti bieži pacientiem kā sekundāra infekcija gripas gadījumā veidojas pneimonija. Bērniem tas varētu būt bakteriāls vidusauss iekaisums. Taču vakcīna nesatur nekādus vīrusus, kas var savairoties cilvēka organismā".
SPKC pārstāvis arī norāda – slimnīcās strādājošie speciālisti pat iesaka vakcinēties ne tikai pirms plānveida operācijas, bet, ja nav paspēts – arī pēc tam.
Tiesa, ārsti novērojuši, ka publiskajā telpā par šo gripas sezonu izskanējušas arī nepatiesas ziņas un viņi aicina nepamatoti nesatraukt cilvēkus. "A tipa gripa vienmēr ir bijusi lipīgāka, nekā B tipa gripa, tomēr jāuzsver, ka slimības gaita ir tipiska sezonālajai gripai," uzsver RAKUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs infektologs, hepatologs Māris Liepiņš.
Šajā sezonā gripa laupījusi deviņas dzīvības. Visiem šiem pacientiem bija hroniskas saslimšanas un neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu. Viņiem laboratoriski bija apstiprināta A tipa gripa, no tiem trīs gadījumos noteikts gripas vīrusa apakštips – A/H1pdm09. Iepriekšējā sezonā saistībā ar gripu nomira 91 cilvēks.
Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās ar gripu parādās pēc 48-72 stundām, var būt arī no 24 stundām līdz septiņām dienām. Gripa ir sevišķi lipīga vīrusu infekcija un tai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
