Jaunā valdība izvērtēs vairāku augstu amatpersonu darbu, tostarp – Bičkoviču, Ķuzi, Kalnmeieru  (312)

Atlaižamo amatpersonu saraksti jau tika likti priekšā partneriem arī sarunās par valdības veidošanu. Kandidāti ir vairāki – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Tikmēr jaunais premjers Krišjānis Kariņš raidījumam apgalvo, ka minētais jautājums neesot pārspriests. "Ja kādam ir ierosinājumi, lai liek uz galda - runājam, diskutējam un meklējam risinājumus," piebilda ministru prezidents.

Bordāns uzskata Bičkoviču par nepiemērotu tik augstam un atbildīgam amatam, arī ņemot vērā Bičkoviča iespējamo saistību ar VDK. Lietā, ko savulaik skatīja prokuratūra un tiesa, figurēja 83.gadā noformēta aģenta kartīte ar Bičkoviča vārdu un segvārdu "Raitis". Tiesā viņa saistība ar VDK netika pierādīta.

Par Bičkoviča darba izvērtējumu Tieslietu ministrs raidījumam saka: "Tajā darba ietvarā, kas man ir kā tieslietu ministram, kā Tieslietu padomes loceklim, tajā es izskatīšu šo jautājumu." Savukārt uz jautājumu, vai viņš vēlas uz Bičkoviču "morāli uzspiest, lai viņš pats saprot, ka viņam laiks iet", Bordāns atbild piekrītoši: "Nu, tas ir tā vienkāršotā valodā. Bet tas ir viens no politiķa uzdevumiem. Politika tā ir komunikācija."

JKP gatavojas uzstāt arī par KNAB šefa Jēkaba Straumes darba izvērtējumu. Kā vēsta "Nekā personīga", Bordāns uzskata biroja pēdējā laika rīcību par divkosīgu – par izmeklēšanas informācijas nopludināšanu pie atbildības saukts partijas biedrs Juris Jurašs. Savukārt lietā par agrākā ZZS Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa krāpšanos pats Straume nodevis ziņas premjeram, kura biroja cilvēki vēlāk pabrīdinājuši savu partijas biedru. Un šajā situācijā par informācijas izpaušanu neviens pie atbildības netika saukts. Tā vietā nepamatoti atlaisti izmeklētāji, kuri strādājuši ar Ilmāra Rimševiča un Rīgas satiksmes krimināllietu.

"Tieši Straumes kunga lēmumu rezultātā viņi ir dabūti ārā no KNAB. Tā ir bijusi šķietama reforma un, pat ja reāla reforma, tad es nesaredzu, kur ir objektivitāte un kur ir ieguvums, ka labākie profesionāļi, kas veica izmeklēšanu lietās, ar ko Straumes kungs šobrīd veicina savu popularitāti, un arī izdara pareizi lietas (…) tad ir ļoti dīvaini, ka tieši tos cilvēkus, kas veica visu šo melno un galveno darbu, lai šos noziegumus atklātu, tieši no šiem cilvēkiem kā no nevēlamiem lieciniekiem viņš ir atbrīvojies." Bordāns uzskata, ka šī situācija ļoti nopietns pamats sarunai par to, kas vispār notiek KNAB.

JKP kritizētā Valsts policijas šefa Inta Ķuža darba izvērtējumu veiks KPVLV. Jaunais ministrs Sandis Ģirģens gan steigties ar atlaišanām negrasās. Viņš sola konkrētā laika posma vērtēt konkrēto vadītāju darbu un tad spriest kāda būs nākotne.

Viens no Kariņa valdības smagākajiem darbiem būs skandalozās OIK sistēmas atcelšana. Tas arī būs KPVLV un viņu ekonomikas ministra Ralfa Nemiro uzdevums. Nemiro vērtēs arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola darbu.

Atgādinām, ka Nemiro 12 gadus strādājis par juristu advokāta Pāvela Rebenoka birojā, kurš šobrīd aktīvi iesaistījies kompānijas "Olainfarm" akcionāru strīdos. Rebenoka birojs bija iesaistīts tiesvedībā, kur valsts vērsās pret Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu. Strīds bija par Privatizācijas aģentūras veiktu darījumu ar uzņēmuma "Grindex" akcijām. Šobrīd Privatizācijas aģentūra nonākusi Nemiro pārraudzībā.

Nemiro sarunā ar raidījumu uzsver, ka stāsts ir par Privatizācijas aģentūras nepieciešamību. "Mēs jau Juridiskajā komisijā bijām apsvēruši iespējas mainīt nosaukumu, nodalīt funkcijas." Tāpat viņš sola runāt par kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumu, satikt visus vadītājus "draudzīgā brīdī".

Ar atlaišanām sola neaizrauties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Bet vismaz divām amatpersonām viņam būšot vairāki jautājumi. Kā piemērus viņš min Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, arī Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktoru Aigaru Undzēnu.

Mazāk konkrētības ir jauno izglītības un labklājības ministru plānos. Izglītības ministrija Kučinska valdības laikā aizsāka radikālas reformas. Jaunā izglītības ministre Ilga Šuplinska gan vēl tikai iepazīšoties ar saimniecību un konkretizēt plānus nespēj.

Jau ziņots, ka Saeima trešdien, 23. janvārī, ārkārtas sēdē atbalstīja Krišjāņa Kariņa (JV) izveidoto Ministru kabinetu. Šis ministru kabinets Latvijas politikas vēsturē būs īpašs. To vada "Jaunā Vienotība", kurai pašai pat nav tik daudz balsu, lai saviem partneriem piedraudētu ar ministru kabineta gāšanu. Ja Kariņa partija valdību atstātu, tas joprojām būtu darboties spējīgs vairākuma ministru kabinets.