Ierosinājumu lobē Latvijas mednieku asociācija. Priekšlikumu jaunā ieroču aprites likuma tapšanas gaitā izbrāķēja gan Iekšlietu ministrija, gan Ministru kabinets. Bet Saeimā mednieki sastapuši pretimnākšanu.
Raidījumā tiek atgādināts, ka pēc teroraktiem Francijā un Beļģijā Eiropa 2017. gadā pieņēma direktīvu par ieroču kontroles stiprināšanu. Dalībvalstīm tā bija jāiestrādā likumos līdz 2018. gada septembrim. Latvijas Iekšlietu ministrija izlēma rakstīt jaunu likumu. Tobrīd steiga esot bijusi liela. Lai gan Eiropas padomes direktīvas mērķis ir ieroču apriti ierobežot, Zemkopības ministrija ierosināja, ka attiecībā uz medniekiem varētu būt pretēji.
Zemkopības ministrija piedāvā Ieroču aprites likumā paredzēt izņēmumu, ka medībās ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka uzraudzībā šaut ar bisi var arī 14 gadīgi pusaudži, kas nokārtojuši mednieku eksāmenus. Tas esot nepieciešams, jo mednieku skaits sarūkot, arī jauniešu interese par medībām plok. Bērni esot jāvilina mežā un iespēja pašiem šaut to veicināšot. Turklāt mednieki tāpat atļaujot pusaudžiem iemēģināt ieročus, lai arī tas ir aizliegts.
Katru gadu Latvijas mežos 22 tūkstoši mednieku nomedī ap 100 tūkstošiem briežu, stirnu un cūku. Medīt drīkst personas, kam ir medību apliecība un policijas atļauja rīkoties ar ieroci. To var saņemt tikai no 18 gadiem. Mednieki grib, lai šaut var arī pusaudži. Pret to iebilst tiesībsargs, policija un dabas draugi.
"Iniciatīva radās no pašiem medību kolektīviem, tas tika plaši diskutēts. Ir ārvalstu pieredze kur tas tā ir, lai jauniešus piesaistītu medību sportam. Es nevaru precīzi pateikt, savu viedokli – atbalstīt, vai neatbalstīt. Es šinīs sarunās pats personīgi neesmu iesaistījies, neesmu diskutējis ar mednieku kolektīviem un visus argumentus tik smalki nezinu," sarunā ar raidījumu pauda bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
"Ja šobrīd tēvs grib paņemt līdzi dēlu uz medību torni pasēdēt plecu pie pleca un arī iedot viņam to plinti paturēt, lai tam puikam nebūtu tikai tā, ka viņš ir mocījies un karstumā gājis, līdis caur zariem, caur grāvjiem caur niedrēm, kāvies ar odiem un par to nekāda prieciņa viņam nav. Bet tā plinte tomēr ir tas vilinājums. Tā diemžēl ir. Tad uz šo brīdi tas var beigties ar divām krimināllietām. Viena krimināllieta ir tēvam par ieroča nodošanu un otra ir tam jaunietim," savus argumentus TV3 klāsta Jānis Bārs, ZM Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents.
Zemkopības ministriju neatbalstīja ne Iekšlietu ministrijas darba grupā, ne arī vēlāk valdībā. Iekšlietu ministrija nevēlas, ka tiek vainota nepietiekamā ieroču uzraudzībā, ja medībās kāds pusaudzis ar ieroci izraisīs nelaimes gadījumu.
Pagājušā gada beigās Ieroču aprites likums nonāca Saeimā. Vecā Saeima likumu pieņēma pirmajā lasījumā bez strīdīgā priekšlikuma. Dienaskārtībā tas atkal parādījās Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur jauno likumu gatavoja 2. lasījumam. To iesniedza nu jau bijušais deputāts Inesis Boķis no Zaļo uz zemnieku savienības. Tā autori ir Latvijas mednieku asociācija.
"Mēs izgājām cauri šaujamieroču direktīvai un sapratām, ka direktīvas 5 pants attiecībā uz šaujamieroču izmantošanu medībās paredz izņēmumu. Proti, pants paredz, ka Eiropas savienībā šaujamieročus var izmantot tikai no 18 gadiem, izņemot medībās un šaušanai mērķī. Līdz ar to, ejot cauri šīm prasībām, secinājām, ka kāpēc mums neizmantot šīs tiesības, kas tiek plaši izmantotas citās valstīs," sacīja Linda Dombrovska, Latvijas mednieku asociācijas valdes locekle.
Komisijas deputāti pagājušajā nedēļā izlēma, ka piekāpsies medniekiem. Deputāti priecājas, ka izdevies atrast labu vidusceļu starp medniekiem, kas prasīja šīs tiesības no 14 gadiem un policiju, kas grib saglabāt esošo 18 gadu vecumu. Medīt ar bisi varēs 16 gadus veci pusaudži.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) uzskata, ka šis aspekts ir ļoti sabalansēts, un komisijai nav radušās šaubas, par to, ka tas būtu sasteigts. Viņš arī uzsver, ka Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, un citās valstīs, arī Vācija, šis regulējums ir ļoti līdzīgs.
Komisija neieklausījās tiesībsarga biroja speciālistu viedoklī, ka lēmumam trūkst argumentācijas. Tiesībsargs uzskata, ka medību lobija organizācijas manipulē un maldina sabiedrību, lai pierunātu parlamentu pieņemt strīdīgo priekšlikumu.
Iebildumus šim lēmumam paudis tiesībsargs Juris Jansons, kurš jautā, vai ir pietiekami izvērtēts, vai ir pētījumi, kur bērnu psihologi vai citi speciālisti bērnu tiesību jomā sniedz savu viedokli. Tāpat nav pētījumos balstīti secinājumi, vai tas ir labi, vai nē.
Iebildumi ir arī biedrībai "Latvijas ainavas", kas jau vairākus gadus strīdas ar medniekiem par lūšu un vilku medībām. Lielie plēsēji, ko Eiropas direktīva ļauj medīt tikai izņēmuma gadījumos, tiekot šauti pārāk daudz un netiek pasargāti pat zvēru mazuļi.
"Nelikumīgas medības tiek konstatētas katru gadu, medību pārkāpumu tiešām ir daudz un jautājums, vai uz šī fona šajā kontekstā būtu adekvāti šobrīd pieņemt šādu lēmumu. Vēl ir jautājums par direktīvas sugām, kas pie mums Latvijā tiek medītas ļoti intensīvi. Medību sezona ir ļoti gara. Vilcēniem 15. jūlijā, kad sākas vilku medības, ir tikai knapi trīs mēneši. Ja šajā procesā piedalās jaunietis ar ieroci rokās, nevis kā dzinējs, bet piedalās šajā nogalināšanas procesā, tad mums tas ir nepieņemami," pauž Astrīda Notte, biedrības "Latvijas ainavas" valdes locekle
Medniekiem iebildumi nepatīk. Viņi uzskata, ka nevienam nav ne tiesību ne zināšanu, lai varētu diskutēt, ko mežā drīkst un ko ne. Medību pārkāpumi neesot daudz, tie gadās, kā jebkurā sfērā.
"Sabiedriskā diskusija ir vajadzīga. Bet to ko es esmu dzirdējusi no daudziem medniekiem ir jautājums, kāpēc sabiedrība pēkšņi sāk viņiem mācīt, kā audzināt viņu bērnus. Jo mums ir bērnu tiesību aizsardzības likums, kas uzliek primāro atbildību par bērnu tiesībām rūpēties vecākiem un mums ir cilvēktiesību normas un konvencijas, kas pasaka tieši to pašu, ka vecāki var savus bērnus audzināt atbilstoši savai pārliecībai protams likuma ietvaros, mēs nemēģinām izkāpt ārpus likuma, mēs gribam padarīt tās vecāku tiesības šajā gadījumā likumīgas," nepiekrīt Linda Dombrovska.
Pašu mednieku vidū nav vienprātības, ko jaunās likuma normas atļaus un ko ne. Priekšlikuma iesniedzējs Inesis Boķis uzskata, ka jaunajiem medniekiem nevajadzētu piedalīties dzinēju medībās, kur iesaistīts liels skaits cilvēku, bet tikai individuālajās. Tāpat nav skaidrs, vai ieroča īpašnieks arī pats varēs medīt, kamēr paralēli uzraudzīs jaunieti, kam būs nodots otrs ierocis. Jānis Bārs uzskata, ka par to būs jālemj ieroča īpašniekam. Papildu ierobežojumus nevajagot.
Kā akcentē "Nekā personīga". Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ir tikai vīriešu dzimuma deputāti. Otram dzimumam, kas komisijā nav pārstāvēts, savu viedokli būs iespēja izteikt ceturtdien, kad Saeima likumu skatīs otrajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
