Administratīvi teritoriālajai reformai vajadzētu būt pieņemtai 2020. gada vasarā, saka Pūce  (33)

Pirmdien koalīcijas sanāksmē netika panākta vienošanās par pašvaldību jauno skaitu, reizē ministrs pieļāva, ka "21+9" varētu būt viens no bāzes modeļiem, uz kuru balstīties valdībai, pieņemot lēmumu administratīvi teritoriālās reformas veikšanai.

Koalīcijas sadarbības padomei Pūce sniedza informāciju par etapiem administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai. Tai esot diezgan saspringts grafiks, un viens no pirmajiem soļiem esot likumu pieņemšana par reformas sākšanu un realizēšanu.

Nākamnedēļ Pūce valdībā sniegs informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas veikšanas procesu. Februāra laikā valdībā būtu jāiesniedz divi likumprojekti reformas sākšanai jeb realizēšanai. Šos likumus Saeimā būtu jāpieņem pavasara sesijā, norādīja politiķis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka tiks izveidota Attīstības komiteja, kurā diskutēs par konkrētu risinājumu reģionālajai reformai. Viņš arī piebilda, ka Pūce sniegs informāciju Saeimai par konkrētiem termiņiem reformas īstenošanai.

Vaicāts par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, Pūce norādīja, ka šonedēļ tas netiks virzīts skatīšanai valdībā, un ka vienošanās ar Kariņu paredz, ka tam ir nepieciešams juridisks izvērtējums. Ministram līdz ceturtdienai, 31. janvārim, ir laiks saskaņā ar procedūru paziņot, vai likumprojektam palikt valdības apritē. Tomēr, pat, ja likumprojekts paliks valdības apritē, tas vēl automātiski nenozīmēs tā tālāku virzīšanu, piebilda politiķis.

Pūce no savas ministrijas ir saņēmis nepieciešamos dokumentus par Rīgas domes atlaišanas likumprojekta atbilstību un pašlaik notiek to vērtēšana.

Kā ziņots, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana būšot starp Kariņa valdības galvenajām darba prioritātēm.