'Gobzema piecnieku' no 'KPV LV' frakcijas neizslēdz; strādās visi 16 deputāti  (69)

Sēdē tika rosināts no frakcijas izslēgt tā dēvēto "Gobzema piecnieku", taču deputātu vairākums šo ieceri neatbalstīja. Par šādu risinājumu iestājās gan deputāts Aldis Blumbergs, gan Artuss Kaimiņš, pēc sēdes atklāja Aldis Gobzems.

Lai gan Gobzems turpinās neatbalstīt Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību, viņš "personiskā līmenī" palīdzēs, ja pēc viņa padomiem taujās.

Savukārt Blumbergs uzskata, ka tā turpināties nevar. "Juridiski situācija ir palikusi tāda pati kā pirms balsojuma," pauda deputāts. "Tīri "de facto" tā nav frakcija, tas ir saraksts ar brīvo balsojumu." Blumberga ieskatā frakcijai trūkst kopīga mērķa.

Tik kritisks gan nebija pats frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Viņš skaidroja, ka šodien frakcija lēma, ka tā turpinās strādāt 16 deputātu sastāvā.

"KPV LV" deputāti plāno pilnveidot frakcijas nolikumu, lai izvairītos no informācijas noplūdes. Zakatistovs atzina, ka ir jākontrolē informācijas plūsma, jo bīstamākā problēma frakcijā ir informācijas noplūšana.

"Mēs kontrolēsim informācijas plūsmu, mēs skatīsimies, vai ir iespēja veidot atsevišķas grupas frakcijas iekšienē. Mēs dalīsim frakcijas jautājumus no valdības jautājumiem," plānoto iezīmēja "KPV LV" priekšsēdētājs. "Tā problēma ir, ka viss, kas notiek mūsu frakcijā, ir zināms jums [medijiem] ātrāk nekā mums."

Vaicāts, kā tad tiks kontrolēta informācijas plūsma, Zakatistovs atbildēja: "Pamazām."

Šobrīd frakcijā tiek izskatīts darba modelis turpmāk strādāt divās grupās. Proti, jautājumi, kas attiecas uz valdību, tiktu izskatīti atsevišķi – bez "Gobzema piecnieka" klātbūtnes.

"Šobrīd sabiedrībā ir izveidojies, manuprāt, maldinošs uzskats, ka frakcija ir lojāla Artusam Kaimiņam vai Aldim Gobzemam. Tā nav taisnība. Frakcijas deputātu vairākums vēlas turpināt strādāt. Frakcijas deputātu vairākums uzskata, ka viņi ir devuši solījumu saviem vēlētājiem un priekš viņiem reliģija ir partijas programma, nevis lojalitāte vienam vai otram līderim," skaidroja "KPV LV" valdes priekšsēdētājs.

Ziņots, ka pirms nedēļas tika pielikts punkts valdības veidošanas procesam, kas ilga teju 16 nedēļas. Saeima ārkārtas sēdē 23. janvārī apstiprināja Krišjāņa Kariņa (JV) izveidoto Ministru kabinetu. Līdz ar jauno valdību izveidojās arī oficiāla koalīcijas opozīcija, kurā nonāca atsevišķi "KPV LV" deputāti.

"Par" valdību balsoja 61 deputāts no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!", Jaunās konservatīvās partijas (JKP), "KPV LV" un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA). "Pret" balsoja 39 deputāti – visi "Saskaņas" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, kā arī pieci parlamentārieši no "KPV LV": Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Karina Sprūde un Iveta Benhena-Bēkena.

Jau pirms balsojuma bija zināms, ka tā dēvētais "KPV LV" piecnieks balsos "pret" Kariņa valdību. Pirmais par to jau decembrī paziņoja Gobzems. Lai gan sākotnēji politiskais spēks virzīja Gobzemu iekšlietu ministra amatam, pret to iestājās Kariņš, paziņojot, ka ar Gobzemu kā iekšlietu ministru valdību neveidos. Drīz pēc tam "KPV LV" līderis savu kandidatūru atsauca.

Par viedokļu sadursmēm "KPV LV" frakcijas iekšienē tika runāts teju visu valdības veidošanas laiku, bet pretrunas gan īpaši aktualizējās tieši valdības veidošanas noslēdzošajā posmā, kad arī "KPV LV" frakcijas priekšsēdētājs Zakatistovs publiski atzina, ka divu "KPV LV" līderu – Artusa Kaimiņa un Gobzema – konflikts traucē izveidot valdību.

"Mums ir normāla frakcija ar dažiem solistiem. Tie solisti neļauj sistemātiski strādāt. Ir milzīgs konflikts starp Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu. Šis personīgais konflikts traucē valdības veidošanu jau otro reizi. Faktiski visa valsts tiek turēta kā ķīlnieks divu indivīdu konfliktā," iepriekš situāciju raksturoja "KPV LV" frakcijas priekšsēdētājs.

Jau iepriekš paredzot "KPV LV" frakcijas deputātu nevienprātību, Kariņa valdības sadarbības līgumā tika paredzēts, ka tad, "ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru kabineta izstrādāto gadskārtējo valsts budžeta projektu, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu šā līguma izpratnē."